Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Peldus auroja govis, cilvēki rāpās kokos: Dņipras dambja spridzināšana pirms 82 gadiem
Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) dambja uzspridzināšana ir viena no pēdējās desmitgadēs lielākajām cilvēka izraisītajām katastrofām. Tā atsauc atmiņā Dņipras HES aizsprosta spridzināšanu Otrā pasaules kara laikā 1941. gada augustā.
Par perināto operāciju Kremlis nebrīdināja ne pašu karavīrus, ne civiliedzīvotājus. Vēsturnieki rēķina, ka bojā gāja tūkstošiem cilvēku, kurus aizslaucīja milzīgs ūdens mūris.
Dambja spridzināšanu veica padomju specdienesti. Operācija, kuras mērķis bija novērst vācu karaspēka uzbrukumu, tika turēta stingrā slepenībā, tāpēc par to bija zināms vien šauram personu lokam.
Kā atzīmē raidsabiedrība BBC, padomju propaganda ilgu laiku uzturēja mītu, ka dambja spridzināšanā un postā, ko tas nesa, vainojami vācieši.
Drebēja zeme, trīcēja gaiss
“Mēs atradāmies Zaporižjā, kad pēkšņi zem kājām nodrebēja zeme. Milzīgs sprādziens satricināja gaisu,” dambja spridzināšanu pirms 82 gadiem memuāros apraksta Sarkanās armijas Dienvidu frontes komandieris Ivans Tuļeņevs.
Pieejamie dokumenti liecina, ka sprādziens nogranda 18. augustā ap plkst. 20.15. Aizsprosta mūrī tika izsists aptuveni 165 metru garš caurums. Bojājumi izrādījās lielāki, nekā plānots.
Dambja pārrāvums radīja postošu vilni vairāku metru augstumā (no 5 līdz 30 metriem).
Šis dambis tolaik bija Eiropā lielākais šāda veida objekts, kas bija izbūvēts uz Dņipras upes Zaporižjā. Savos mērogos tas bija ievērojami lielāks par Kahovkas aizsprostu.
Kremļa tiešā pakļautībā
1941. gada 18. augustā vācu karaspēks jau atradās Zaporižjas pievārtē, bet uzbrukums HES vēl nenotika, dambis joprojām atradās padomju kontrolē.
“Sprādziens jāorganizē tā, lai ne tikai neļautu ienaidniekam nokļūt otrā upes krastā, bet arī iznīcinātu pēc iespējas vairāk tā tehnikas un dzīvā spēka,” tā laika augsta padomju funkcionāra Mihaila Pervuhina memuārus citē ukraiņu dokumentālisti, kuri 2011. gadā veidoja filmu par šo notikumu.
Dambja spridzināšanu realizēja Sarkanās armijas sapieris, inženieris-pulkvedis Boriss Epovs un pulkvežleitnants Aleksejs Petrovskis. Abi bija tieši pakļauti virspavēlniecības štābam Kremlī.
Vai kļūdījās ar pulvera daudzumu?
Daži vēsturnieki uzskata, ka dambja spridzinātāji kļūdījušies un izvietojuši vairāk sprāgstvielas nekā plānots.
Notikumi pēc sprādziena liecina, ka tik jaudīgs sprādziens šokējis pašus padomju militāristus. Sākumā spridzinātāji pat tika aizturēti un bija aizdomas par diversiju.
Arhīvos saglabājušās Sarkanās armijas vienību komandieru sūdzības, ka viņi nav tikuši brīdināti par dambja spridzināšanu, tādēļ “sarežģītos apstākļos” nonākuši tūkstošiem karavīru.
Nebija neviena, kas varētu glābt
“Visu nakti bija kliegšana, glābiet, govis peldēja un auroja, un cilvēki rāpās kokos. Nebija neviena, kas varētu glābt cilvēkus. Ūdens spēks sagrāva visu, kas bija ceļā. Aizslaucīja visu, kas atradās krastā,” atminas notikuma aculiecinieks Aleksijs Docenko.
Ukraiņu dokumentālisti lēš, ka šajā cilvēka radītajā katastrofā bojā gāja 100 tūkstoši civiliedzīvotāju un 20 tūkstoši padomju karavīru. Tiesa, citos avotos tiek minēts krietni mazāks upuru skaits.
Toties Rietumu vēsturnieki ir diezgan vienoti vērtējumā, ka dambja spridzināšana nenodarīja praktiski nekādu kaitējumu vācu karaspēkam.
Jau 1942. gada februārī vācieši ieņēma Zaporižju. Viņi aizlāpīja dambi un atjaunoja HES darbību. Taču atkāpjoties 1943. gadā to atkal spridzināja, lai gan neradot tāda mēroga sekas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
