Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
"Pekinai nevajag pārāk stipru Krieviju, to apmierina draudzība ar Putinu," vērtē eksperte
Ķīna mēģina parādīt sevi kā pasaules līmeņa lielvaru, kura spēj risināt būtiskus globālus izaicinājumus, tai skaitā Eiropā, – tā Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina trīs dienu vizīti Maskavā “tv3.lv” vērtē Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) Ķīnas studiju centra vadītāja Una Bērziņa-Čerenkova. Vienlaikus eksperte neuzskata, ka Sji un Putina tikšanās varētu nest kādu būtisku pavērsienu jautājumā par karu Ukrainā: “Visticamāk, Sji atkārtos jau dzirdētos Pekinas atslēgas vārdus.”
Ja Maskava ar Ķīnas prezidenta uzņemšanu mēģina parādīt, ka Pekina to atbalsta, Ķīna sevi cenšas parādīt kā pasaules līmeņa lielvaru, – atzīmē Bērziņa-Čerenkova. Viņa skaidro, ka šie mērķi nolasās arī abu valstu vadītāju parakstītajos rakstos, kas publicēti pirms Sji vizītes Maskavā.
41. tikšanās un vienojošais elements
Attiecībā uz Krievijas karu Ukrainā Maskavu un Pekinu vienojošais elements ir tas, ka tajā var vainot Vašingtonu, saucot to par sekām, kādas, viņu traktējumā, rada ASV drošības infrastruktūras izplešanās, – piebilst Ķīnas pētniece, atzīmējot, ka Sji un Putina tikšanās ir visai biežas.
“Sji ir teicis, ka pirms tam viņš ar Putinu ticies jau 40 reižu, tātad šī ir jau 41 reize. Svarīgi atzīmēt, ka šī vizīte notiek laikā, kad Sji tikko ir apstiprināts uz trešo termiņu prezidenta amatā, līdz ar ko viņa ierašanās demonstrē, kādu nozīmi abu valstu attiecībām piešķir Ķīna.”
Ķīnu pievelk Krievijas vājums
“Pekinai nevajag pārāk stipru Krieviju, kas varētu radīt kādus draudus vai liegt kādus izdevīgus ieguvumus, tāpēc Ķīnu apmierina pašreizējais Maskavas režīms,” skaidro RSU Ķīnas studiju centra vadītāja.
“Ķīna skatās, kas ir tās interesēs, ko un kur tā var iegūt, piemēram, kaut ko lētāk nopērkot vai panākot sev kādu labvēlīgāku līgumu,” atzīmē Ķīnas pētniece, pievēršot uzmanību jautājumam par to, kādi abu valstu sadarbības līgumi šīs vizītes laikā tiks parakstīti.
Bērziņa – Čerenkova atgādina, ka uz Krimas notikumu fona pirms vairākiem gadiem jau tika parakstīts Krievijai diezgan neizdevīgais abu valstu sadarbības līgums par resursiem. “Un arī šobrīd Krievijai ir svarīgi, lai tā varētu teikt, ka Ķīna to atbalsta, līdz ar to Maskava nav pozīcijās, lai diktētu vai pat strīdētos par līgumu nosacījumiem,” piebilst eksperte.
Gāzts Putins, norakta draudzība
Vienlaikus Pekinas interesēs neesot ne totāls Krievijas sabrukums, kas Ķīnā tiek saukts par Rietumu drošības arhitektūras lielāko mērķi, ne arī režīma maiņa Krievijā, kas Ķīnai nebūtu izdevīgi. “Ne jau velti arī abu valstu attiecības tiek veidotas, demonstrējot Sji personīgi tuvās attiecības ar Putinu. Tātad, ja kaut kas notiek ar Putinu un viņa režīmu, tas nozīmē, ka šīs attiecības jāsāk būvēt no jauna.”
“Ķīna šajā ziņā ir ļoti racionāla: viņus interesē, ko šis režīms var izdarīt ar mani, ko – pret mani, un ko tas var izdarīt manā labā”, skaidro Bērziņa-Čerenkova. “Pekinai pirmajā vietā ir intereses, doma par to, ka šeit mēs varam sastrādāties.”
“Putins pašlaik ir tādā situācijā kā ir. Un Pekina secina, ka abas valstis ir nonākušas vienā pusē, un tām ir kopīgas intereses, proti, abām nepatīk “problēmas”, kas tiek saistītas ar ASV globālo klātbūtni.”
Arī runājot par tuvāko gadu desmitu perspektīvu, Ķīnas interesēs ir tāda Maskava, kas daudz maz kontrolē situāciju valstī, lai nodrošinātu Ķīnas interešu realizēšanu, – vērtē pētniece. “Pekinas interesēs ir Krievija, kurā saglabājas centralizēta pārvaldība, bet ne pacēlusies, ne dominējoša Krievija.”
“Ķīna vēlas, lai būtu paredzama Maskava. Un tāda Krievija, kas ģeopolitiski ir vienā pusē ar Ķīnu – ja ne sabiedrotais, tad vismaz ar vieniem un tiem pašiem pretiniekiem. Ķīnas interesēs ir Maskava, ar kuru var runāt, un Maskava, kura šīs attiecības ar Ķīnu novērtē.”
Vai Pekina spēj ietekmēt Putinu?
“Ķīna izmanto katru iespēju paust savu viedokli jautājumā par Krievijas karu Ukrainā, ko Pekina dēvē par krīzi, lai gan šis viedoklis ir vispārīgs, deklaratīvs un nekādā gadījumā nav vērsts pret Krieviju,” Pekinas pozīciju attiecībā uz karu Ukrainā raksturo Bērziņa-Čerenkova.
“Ķīna ļoti mēģina izmantot šo situāciju, lai sevi parādītu kā vidutāju, cenšoties globālo spēku samēra svārstu vērst uz savu pusi. Lai arī no aktīvas rīcības viedokļa Ķīna varbūt stāv malā, tomēr retoriski ar visām savām iniciatīvām un aktivitātēm tā mēģina parādīt, cik ļoti no Pekinas viss ir atkarīgs,” vērtē RSU Ķīnas studiju centra vadītāja,
Vienlaikus eksperte atzīst, ka ir grūti pateikt, cik liela reālā ietekme Ķīnai šajā jautājumā ir. Kā piemēru viņa min Ķīnas retoriku par kodolieroču izmantošanas nepieļaujamību. “Pat šajā jautājumā Ķīna, šķiet, nevar piespiest Krieviju un pateikt tai: beidziet! Varbūt Pekinai ir kaut kāda ietekme uz Maskavu šajā jautājumā, bet mums nav pierādījumu tam, lai to pārliecinoši apgalvotu.”
“Mēs skaidri nezinām, cik lielā mērā Pekina patiesībā spēj ietekmēt Putina domāšanu. Ķīna šobrīd arī ar šo vizīti mēģina nodemonstrēt, ka tai šāda ietekme ir.”
Kāpēc runāt ar Zelenski?
Ķīnas pētniece arī atzīmē, ka Sji kopš kara sākumā vēl ne reizi nav ticies vai citā veidā sazinājies ar Zelenski. Un lai arī ir bijusi neoficiāla informācija, ka pēc Maskavas vizītes šāda saruna varētu notikt, pagaidām vēl esot jautājums, vai tiešām tā notiks.
“Skaidrs, ka Ķīnai šāds solis būtu nepieciešams, lai parādītu vismaz kaut kādu vidutāja lomas apstiprinājumu. Jo kā gan tu vari būt starpnieks, nerunājot ar abām pusēm. Bet, iespējams, Krievijas spiediens šajā jautājumā ir bijis pietiekams, lai Pekina vismaz līdz šim šādu soli nespertu,” piebilst Bērziņa-Čerenkova.
Atcerēsimies, kā Ķīna redz pasauli. Pekina redz tikai lielvaras un netic mazo un vidējo valstu spējai ietekmēt globālos un reģionālos procesus. Tāpēc, piemēram, jautājums – kāpēc gan runāt ar Zelenski.”
Eksperte prognozē, ka Maskavas vizītes laikā Sji, visticamāk, atkārtos jau zināmos Ķīnas “miera plāna” 12 punktus. “Jo ir skaidrs, ka Ķīna nav pozīcijās, lai teiktu Krievijai – lūdzu, atgriezieties robežās pirms 2014. gada. Skaidrs, ka Maskava to nepieņems. Un Ķīnai arī nemaz nav vajadzības to lūgt, jo tas būtu Rietumu interesēs.”
“Domāju, ka Sji Maskavā nenovērsīsies no scenārija un tiem atslēgas vārdiem, kas jau Ukrainas kara jautājumā no Pekinas jau ir izskanējuši līdz šim un bijuši iekļauti tās dokumentos.”
Ķīnas virzība: stipra un centralizēta valsts
Runājot par pašas modernās Ķīnas attīstību, Bērziņa-Čerenkova atzīmē, ka valsts virzās no decentralizācijas uz Sji redzējumu par spēcīgu centralizētu valsti, kura tiek kontrolēta caur kompartiju. “Tas nozīmē kompartijas kontroli ar Sji kā centrālo figūru un garantu.”
“Tas nozīmē stipru kompartiju, stipru armiju,” valsts politisko kursu raksturo RSU Ķīnas studiju centra vadītāja. “Ķīna ir kļuvusi stipra. Tā vairs nav tāda kā bija. Ķīna rakstīs noteikumus nevis sekos citu noteikumiem.”
Ķīnas pētniece piebilst, ka centralizācijai seko pilsoniskās sabiedrības telpa sašaurināšanās, bet tas nenozīmē, ka pilsoniskā sabiedrība neatrod veidus, kā to apiet, lai arī tas kļūst aizvien grūtāk.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
