tv3.lv

Par spīti atteikumam, Ukraina joprojām cer uz Vācijas bruņojumu

Lai arī Vācijas valdība stingri apliecinājusi, ka Ukrainai ieročus nepiegādās, Kijeva nepiekāpīgi cer uz Vācijas bruņojumu. Kā vērtējama Vācijas nostāja, liedzot ieroču piegādes Ukrainai?

20. janvārī 19:00

Nedēļas sākumā, viesojoties Kijevā, Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka apliecināja, ka viņas valsts darīs visu, kas tās spēkos, lai garantētu Ukrainas drošību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Twitter” ierakstā ministre uzsvērusi, ka viņas vēstījums ir: ”solidaritāte”. “Šajā sarežģītajā situācijā mēs nerunājam par Ukrainu bez Ukrainas.”

Centienos mazināt saspīlējumu Ukrainas un Krievijas starpā Vācijas ieroči ir diplomātija un dialogs, kamēr Ukraina cer arī uz Vācijas bruņojumu.

Līdz šim Vācija nepiekāpīgi noraidījusi Ukrainas ieroču piegādes lūgumus. Ukraina tikpat nepiekāpīgi turas pie cerības, ka Vācija tomēr savu nostāju mainīs.

Ukrainas ”vēlmju saraksts”

Šonedēļ Ukrainas vēstnieks Berlīnē Andrejs Meļņiks nosaucis konkrētu bruņojuma “vēlmju sarakstu”, kura piepildījumu Kijeva saista ar Vācijas militāri-rūpnieciskajiem koncerniem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Pirmkārt, runa ir par karakuģiem, kas ir vieni no labākajiem pasaulē un kuri mums ir ļoti nepieciešami, lai efektīvi aizsargātu Melnās un Azovas jūras piekrastes,” ziņu aģentūrai “DPA” sacījis diplomāts.  Pēc vēstnieka vārdiem, Ukrainai ir ļoti nepieciešami arī modernākie zenītraķešu kompleksi, kādus ražo Vācijā.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs, noraidot Kijevas lūgumus pēc bruņojuma, skaidrojis, ka Vācija jau vairākus gadus realizē sabalansētu stratēģiju, kas nepieļauj nāvējošu ieroču eksportu.

Kijevas apmeklējuma laikā 17. janvārī Ukrainas prasības atkārtoti noraidīja arī ārlietu ministre A. Bērboka. Tiesa, Vācijas parlamentā ir balsis, kas aicina vērtēt iespēju tomēr piegādāt bruņojumu Ukrainai pašaizsardzības nolūkā, ziņo “Deutsche Welle”.

Uzsvars uz dialogu

“Vācija vienmēr ir diezgan lielu uzsvaru likusi uz dialogu,” sarunā ar tv3.lv vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds. Savā ziņā šādu pieeju varot saistīt arī ar Vācijas traumām par savu militāro pagātni.

Andris Sprūds
LĀI direktors

“Vienlaikus nevar noliegt, ka Vācija ir bijusi lielā mērā solidāra ar pārējām valstīm jautājumā, ka pret jebkādu agresiju ir jāvēršas, ka sankcijām ir jābūt.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ārpolitikas eksperts neizslēdz, ka Vācijas pozīcija jautājumā par bruņojuma piegādēm Ukrainai var mainīties, konfliktam pāraugot militārā agresijā.

“Kamēr tā situācija vēl ir trausla, bet atklāta militāra konflikta nav, Vācija ir mēģinājusi spēlēt vidutāja lomu starp dažādām interesēm Eiropā. Arī, protams, vidutāja lomu sarunās ar Maskavu,” Vācijas piesardzīgo attieksmi ieroču piegāžu jautājumā skaidro Sprūds.

LĀI vadītājs atgādina 2014. gadu, kad pēc Krimas aneksijas un Krievijas agresijas Ukrainā kopumā Vācija bija tā, kas lielā mērā vidutēja arī sankcijas pret Krieviju, un bija stingra savā stājā. “Jāatceras arī Merkeles pozīcija, ka Putins ir ārpus realitātes dzīvojošs.”

Vācijai grūti ko pārmest

“Ir NATO dalībvalstis, uz kurām attiecas arī piektais pants. Un ir valstis, uz kurām tas neattiecas,” atgādina Sprūds.

“Tie ir partneri vai svarīgi kaimiņi, bet uz viņiem šīs drošības garantijas neattiecas gan tāpēc, ka attiecības kaut kādā veidā joprojām jāveido arī ar Krieviju, gan tāpēc, ka pašā Eiropā dažkārt ir jāveido šī vienprātība,” spriež eksperts, norādot, ka Eiropā nav vienprātības jautājumā par Ukrainas dalības statusu NATO.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Turklāt Vācija noteikti ir uzskatījusi, ka arī pašai Ukrainai ir jāizdara savi mājasdarbi.

Centienos atvēsināt spriedzi Krievijas-Ukrainas jautājumā Vācijas ārlietu ministre Bērboka nesenajā vizītē Maskavā esot apliecinājusi ļoti stingru nostāju. “Šeit Vācijai būtu grūti ko pārmest,” vērtē Sprūds.

“Jā, Ukraina šobrīd ir ārpus NATO, tāpēc gaidīt tiešu atbalstu militārā ziņā no Vācijas puses, vēl jo vairāk pirms iespējamas eskalācijas, tas laikam nebūtu atbilstoši,” viņš secina.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm