Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Par ātruma pārkāpumiem ārvalstīs sodus mēdz piedzīt tiesu izpildītāji
Latvijas autovadītāju veiktie, fotoradaru fiksētie ātrumpārkāpumi ārzemēs tiek sodīti ļoti reti – gadījumos, ja sods ir līdz 70 eiro, piedziņa pat nav iespējama. Tomēr atsevišķos gadījumos ārzemju institūcijas ir īpaši neatlaidīgas un lūdz sodus piedzīt Latvijas tiesām un pat tiesu izpildītājiem, vēsta TV3 Ziņas.
Oficiāla apkopojuma, kurās valstīs visbiežāk Latvijas iedzīvotāji pārkāpj ātrumu un pēc tam pa pastu saņem nepatīkamu atgādinājumu – soda kvīti – nav, taču neoficiāli izskanējis, ka tā ir Vācija un Polija. Piedziņas kārtību par ārvalstīs izdarītiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem kopš 2020. gada nosaka speciāla Administratīvās atbildības likuma nodaļa – “Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildi Latvijā”.
Eiropas valstu institūcijām ir pieejams Latvijas iedzīvotāju reģistrs, tādēļ pēc ātrumpārkāpuma fiksēšanas ārvalstu tiesa lēmumu par piespriesto soda naudu nosūta tieši autovadītājam, neviena Latvijas institūcija šajā procesā netiek iesaistīta.
Ja Latvijas iedzīvotājs sodu nesamaksā, ārzemju tiesa lietu jau nosūta uz tiesu Latvijā. Iestādi, kura lemj par konkrēto lietu, nosaka pēc ātrumpārkāpēja dzīvesvietas.
“Mūsu pirmās instances tiesa izskata šo lietu, ja redz, ka ir pamats šo lēmumu atzīt un izpildīt, tad pieņem šādu lēmumu. Cilvēkam ir iespēja iebilst, izteikt savus pretargumentus, lai tiesa izvērtē visus apstākļus. Teorētiski var būt pamats, lai lemtu neatzīt šo ārvalstu iestādes lēmumu.”
Pēdējos trīs gados Latvijas tiesas saņem arvien mazāk prasības no ārvalstu kolēģiem. Kopumā kopš 2020. gada izskatīta 121 ārvalsts tiesas nolēmumu atzīšanas un izpildes civillieta par visdažādākajiem iemesliem. Lielākajā daļā gadījumu prasības apmierinātas.
Cik daudz no šīm prasībām ir tieši par ātrumpārkāpuma sodiem, šāda informācija nav zināma.
“Diemžēl Tiesu informatīvajā sistēmā netiek reģistrēts izpildei nosūtītais nolēmuma priekšmets, tas ir, par ko nolēmums, ir jāizpilda, tādejādi nav iespējams automatizēti apkopot datus, vai ārvalsts nolēmuma izpilde ir tikai par mantu, kā arī atsevišķi netiek izdalītas valstis vai valstu šķīrējtiesas, no kuras ticis saņemts lūgums izpildīt šo nolēmumu.”
Ja tiesa konstatē, ka ir pamats sodīt Latvijas iedzīvotāju par ātrumpārkāpumu ārzemēs, tad personai nosūta Latvijas tiesas lēmumu, kuru ir iespēja pārsūdzēt. Tikai tad, ja sodu neapmaksā labprātīgi, lietu nodod tiesu izpildītājam.
Tiesu izpildītāju padomē nav informācijas par kopējo šādu gadījumu skaitu, bet priekšsēdētājas lietvedībā bijis viens gadījums – Vācijas valsts iestāžu lēmums par sodu ātrumpārkāpējam.
“Manā gadījumā tie bija 100 eiro, bet te jāņem vērā likumā noteiktais ierobežojums, ja sods ir līdz 70 eiro, šādu sodu Latvijā neatzītu, nenodotu piespiedu izpildei.”
Tikmēr ārzemnieki arvien biežāk pārkāpj ātrumu Latvijā.
Valsts policijas dati liecina, ka 2022. gadā ar stacionārajiem fotoradariem fiksēti par 24 tūkstošiem vairāk ārvalstnieku ātrumpārkāpumu nekā gadu iepriekš, ar pārvietojamajiem radariem – par 2300 gadījumiem vairāk nekā pērn. Cik daudz no šiem sodiem realitātē izdodas piedzīt, gan likumsargi neprecizēja – šādas informācijas apkopojums aizņemot vismaz nedēļu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
