Tautieši Anglijā skeptiski par prasību emigrācijas jauniešiem braukt dienēt uz Latviju

Likumprojektu par Valsts aizsardzības dienestu pieņemšot vēl esošais Saeimas sasaukums pavisam drīz, – tā sola Aizsardzības ministrijā. Taču prasība par obligāto Valsts aizsardzības dienestu saniknojusi tautiešus Lielbritānijā, jo pavēstes saņems arī jaunieši emigrācijā.

Lielbritānijas latviešu reakcijas uz emigrācijā dzīvojošo jauniešu iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā Latvijā vērtējamas kā skarbas, ideju noliedzošas. “Facebook” Anglijas domubiedru grupā asos komentārus izsaka jauniešu vecāki, un diezgan masveidīgi izskan – jaunieši atteiksies no Latvijas pilsonības, paliekot tikai ar Lielbritānijas pilsonību. Lai vien tikai netiktu iesaukti Latvijas militārajā dienestā.

“Kāpēc mums jācieš divreiz? Vienu reizi piespieda pamest mājās un tagad, kad esam atraduši jaunas, atkal piespiež pamest? Tagad visi atteiksies no pilsonības. Manam dēlam nav nekādu pienākumu pret valsti, kurai viņš nebija vajadzīgs. Atteiksies no Latvijas pilsonības. Debilisma augstākā pakāpe – vispirms izdzen latviešus no Latvijas, tad pieprasa sevi aizstāvēt. Mans dēls pat atvaļinājumā negrib braukt uz Latviju. Tā nav vairs viņa dzimtene, kaut arī tur ir dzimis. Pirmā valoda ir angļu. Tie bērni būs spiesti ienīst to valsti,” tie ir tikai daži no tautiešu komentāriem.

Cilvēki ir teikuši, ka viņi tiešām slēpsies, nedos savus bērnus ārā un ļoti cer, ka britu valdība aizstāvēs: “Mēs šeit esam tomēr nodokļu maksātāji.”

Vera ir Anglijas latviešu kopienas aktīviste, kura, uzklausot emigrantu viedokļus, saka – satraukums par kriminālatbildību. Tas nozīmētu – emigrācijas jaunieši, kas plāno izvairīties no dienesta, neriskēšot vairs ciemoties Latvijā.

Vera Antipova
Anglijas latviešu kopienas aktīviste

“Es arī esmu dzirdējusi, ka cilvēki gatavi atteikties no pilsonības. Viņi uzskata, ka, nedzīvojot Latvijā, viņiem vispār būtu kāds morāls pienākums. Diemžēl tāda ir realitāte. Ne no viena neesmu dzirdējusi – jā, ņemšu karogu un iešu. Tā patriotiskā sajūta šeit ir citādāka, tā nav tāda kā Latvijā.”

Endijs – Anglijas pilsētā Regbijā septiņus gadus. Arī turpmāko dzīvi saistīšot ar Lielbritāniju. 18 gadus vecā puiša nākotnes plānos nekādi neietilpstot viena gada pavadīšana Latvijas obligātajā Valsts aizsardzības dienestā. Solītā kompensācija – 300 eiro mēnesī – negatīvi iedragāšot puiša plānus par iekrājuma veidošanu nekustamā īpašuma iegādei Anglijā. Vairāk nekā 300 eiro Endijs nopelnot Anglijā vienā nedēļā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Endijs
Anglijas pilsētas Regbijas iedzīvotājs

“Nevajadzētu raut ārā tos astoņpadsmitgadīgos un visus tos, kas tik tikko sākuši savas dzīves. Nav vēl bērnu dabūjuši, nav vēl dabūjuši darbus, ko vēlējušies, nav vēl mājas dabūjuši. Vienkārši izrauj ārā. Valsts dēļ, ar kuru vairs nav kontakta, nav nekādas saites.”

Endijs saka – ar Latviju viņu saistot vien pase un radinieku apciemošana reizi gadā. Par savām mājām vismaz šobrīd sauc Angliju, tāpēc pavēsti par dienestu Latvijā ignorēšot.

Endijs
Anglijas pilsētas Regbijas iedzīvotājs

“Ja man atnāktu, es to zīmīti atkritumos iemestu. Esmu citā valstī, citā vietā, cik tur tos kilometrus tālu no Latvijas. Man ar to nav nekādas saites. Man vēl te ir tik daudz plānu priekšā.”

Zane
Anglijas pilsētas Regbijas iedzīvotāja

“Es kā mamma to vērtēju jau kā galējību. Uzreiz kā uz karu. Jaunieši 18 vai 19 gados – nu, kāds ierocis rokā. Viņiem šeit ir dzīve. Tā doma, ka tas varētu tuvoties mums… pilnīgi skudriņas. Pilnīgi nē. Man jau ir plāns – B. Tad darīs visu iespējamo, ka viņš nekur nebrauc.”

Ģimene kā kompromisu saskata militāro pamatprasmju apgūšanu Lielbritānijā pēc brīvā režīma principa nedēļas nogalēs, un šāda apliecinājuma dokumenta nosūtīšanu uz Latviju. Tiesa gan, ne vien šai, bet arī daudzām citām ģimenēm emigrācijā nav informācijas, kā tieši tas būtu īstenojams ārzemēs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Māris
Anglijas pilsētas Regbijas iedzīvotājs

“Kas tad būs ieguvējs? Vai tiešām Latvijas valsts būs ieguvēja, ka izčakarējusi saviem pilsoņiem dzīvi, nākotni. Varbūt viņš, iespējams, ir dabūjis tādu līgumu darbā, kurā redz savu izaugsmi. Ja viņš aiziet pie darba devēja un saka – klau, man uz gadu jābrauc prom uz Latviju, protams, viņam to darba vietu nesaglabās.”

TV3 Ziņas uzdeva jautājumu Latvijas Aizsardzības ministrijai – vai jauniešiem ārzemēs, kas, piemēram, pēc sīvas konkurences sākuši karjeras prestižos uzņēmumos, būs izņēmums? Atbilde – nē! Pret visiem – vienlīdzības princips. Nedrīkstot pieļaut dalīšanu – vienai sabiedrības daļai piešķirta iespēja nedoties Valsts aizsardzības dienestā, bet citiem tas ir uzlikts par pienākumu.

Anglijas pilsētā Korbijā Ilze ir mamma trim dēliem. Vecākajam ir vien deviņi gadi. Redzot, cik citi latviešu jaunieši Anglijā ir ambiciozi, Ilze uzskata – arī viņas dēli pēc iespējas agrāk tieksies pēc labas karjeras, un dienests Latvijā būšot traucēklis.

Ilze
Anglijas pilsētas Korbijas iedzīvotāja

“Tas izrauj viņus no dzīves. Tā ir pauze uz veselu gadu, kuru pēc tam viņi nevarēs atgūt ne karjerā, ne mācībās. Salīdzinot ar angļu jauniešiem šajā pašā vecumā, viņi būs uz gadu atpakaļ atkrituši.”

Līdzīgi par savu 16 gadīgo dēlu uzskata arī Northemptonā dzīvojošais Jānis. Šim tēvam pašam gan ir militārā automehāniķa izglītība, izgājis vada komandiera sagatavošanas kursus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jānis Kreris
Anglijas pilsētas Northemptonas iedzīvotājs

“Dēlam kā jaunam, topošajam ģimenes vīrietim būtu pat ieteicams viss militārais, bet es kā tēvs, zinot, ka viņš ir šeit, Anglijā, iejuties, tad es negribu, lai viņš visu te pamet un aizbrauc. Viņam būtu grūtības atgriezties, atkal atrast to savu nišu. Tas visu izmainītu. Šis viens gads, visu pametot, ietekmētu izglītību un visu.”

Anglijas latviešu forumos arī uzsvērts – liela daļa bērnu, kas dzimuši emigrācijā, nemaz nerunā latviski un viņi nemaz nesaprastu mācību saturu Valsts aizsardzības dienestā.

Žurnālists
Uzdod neērtus un kritiskus jautājumus, izgaismo nejēdzības un neizpildītos solījumus, liek atbildēt par sabiedrības līdzekļu racionālu izlietojumu. Eksperimentālists ar skaidru redzējumu par modernas formas stāstiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm