“Nord Stream” gāzes vadā jau ceturtā noplūde; dabai tūlītēja kaitējuma gan neesot

“Nord Stream” gāzes vadā Baltijas jūrā konstatēta vēl viena noplūde. Kopumā tās jau ir četras, un ir arī skaidrs – tā nav nekāda sakritība, notikušais ir tīša rīcība, vēsta TV3 Ziņas.

“Nord Stream” gāzes vados bez jau zināmajām trim, atrasta vēl viena noplūde. Divas noplūdes ir Zviedrijas, divas – Dānijas pusē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Dānijas varasiestādes pārliecinātas, ka bojājumi gāzes vados radušies tīšas rīcības dēļ. Vainīgos vēl meklēs, bet neoficiāli galvenais aizdomās turamais ir Krievija, kas gāzi jau labu laiku izmanto šantāžas nolūkos. Kremlis gan notikušajā vaino Amerikas Savienotās Valstis.

Mortens Bodskovs
Dānijas aizsardzības ministrs

“Nav šaubu, ka notikušais ir jāuztver ļoti nopietni. Tā nav nejaušība. Tas bija izplānots. To es cita starpā esmu pārrunājis ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, jo tas tiešām ir nopietni. Svarīgi ir arī norādīt, ka tas nav noticis Dānijas ūdeņos. Tas ir noticis starptautiskajos ūdeņos, un tā nav Dānijas infrastruktūra.”

Pirms noplūžu konstatēšanas novērojumu stacijas Dānijā un Zviedrijā fiksēja spēcīgus zemūdens sprādzienus. Patlaban valstis gaida, kad samazināsies spiediens, un būs iespējams veikt izmeklēšanu klātienē. Notikušajam cītīgi seko līdzi visa pasaule.

Neds Praiss
ASV Valsts departamenta pārstāvis

“Pagaidām mums ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Mēs negrasāmies spekulēt pirms izmeklēšanas. Un izmeklēšana, ņemot vērā tās raksturu, proti, zem ūdens, varētu prasīt kādu laiku.”

Amatpersonas cer, ka spiediens gāzesvadā samazināsies nedēļas laikā un tad situāciju varēs izvērtēt pamatīgāk. Patlaban teritorija ap noplūžu vietām ir norobežota, jo kuģot tur var būt bīstami.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lai gan “Nord Stream” gāzes noplūdes ir nopietns incidents, Valsts vides dienests skaidro, ka dabai tūlītējs kaitējums neesot nodarīts. Zinātnieki ap noplūdes vietām nav novērojuši ne zivju, ne jūras putnu bojāeju, jo dzīvnieki instinktīvi no šīs vietas turoties pa gabalu.

Lai gan gāzesvada tuvumā ir reņģu un mencu nārsta vietas, nārstošana norit gada sākumā un prognozējams, ka putni un zivis spēs atrast citas uzturēšanās vietas.

Vienlaikus zinātnieki skaidro, ka kaitējums var rasties klimatam ilgtermiņā, jo no vada izplūstošais metāns atmosfērā var uzglabāties pat 12 gadus, pastiprinot siltumnīcefekta gāzu radīto sasilšanu.

Notikušais arī neietekmē gāzes piegādi Eiropai, jo viens no gāzesvadiem nestrādā. Otrs nedarbojas kopš septembra sākuma, jo Krievija tajā it kā konstatēja tehniskas problēmas.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm