Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
"Nenofilmētie kadri ar Ievu Vārnu". #8 Kādu psiholoģisko nospiedumu atstāj Ukrainā piedzīvotais?
Podkāsts “Nenofilmētie kadri ar Ievu Vārnu” paver priekškaru tam, kā dzīve Ukrainā rit paralēli nepārtrauktajiem Kremļa centieniem valsti sagrābt. Astotajā epizodē tā vadītājs “tv3.lv” galvenais redaktors Ģirts Krastiņš kopā ar TV3 Ziņu žurnālisti runā par kara psiholoģisko un emocionālo ietekmi ne tikai uz Ukrainas aizstāvjiem un civiliedzīvotājiem, bet arī kara reportieriem.
Ieva kopā ar operatoru Sergeju Medvedevu ziņot par karu Ukrainā dodas jau no pirmā tās dienas. Patiesībā abi uz Ukrainu regulāri sāka doties vēl krietnu laiku pirms tam. Un tur redzētais arī uz viņiem atstāj savu iespaidu.
TV3 Ziņu komanda gan vienojusies savstarpēji izrunāt visas domas un emocijas, kas rodas kārtējā braucienā vai pēc tam. Tas Ievai palīdzot “sagremot” Ukrainā redzēto. Tiesa, pirmā nedēļa pēc atgriešanās mājās esot vissmagākā – tad atkal jāpierod, ka esi mierā un drošībā. Taču nereti nākas naktī uzrauties no miega, jo sapnī redzēts karš vai sprāgstam kāda mīna.
Žurnāliste norāda, ka par realitāti Ukrainā pavisam noteikti vieglāk ir runāt ar jebkuru, kurš arī tur ir bijis, to redzējis un piedzīvojis. “Sižetā es varu parādīt, kas tur notiek, bet savas sajūtas nodot nav iespējams. Kad dažkārt uzdod jautājumus – “Kā tu jūties? Kā tur ir?” To nevar izstāstīt,” teic Ieva.
Viņa turpina: “Protams, tas ir emocionāli, psiholoģiski, pat fiziski smagi izturams, jo tu redzi mirušus cilvēkus, ievainotus cilvēkus, sāpes, bērnus ar nozagtām bērnībām, vecus cilvēkus, kuriem atņemts viss un kuri spiesti dzīvot pagrabos tikai tādēļ, ka kāds izdomāja – viņus no kaut kā vajag “atbrīvot”. Pavisam noteikti par to runāt ir vieglāk ar cilvēku, kurš zina, kas Ukrainā notiek.”
Ieva arī atklāj notikumu, kas viņu salauzis. Kādā apšaudē bojā gājis frontē iepazīts karavīrs, kurš jau bija kļuvis par draugu. Tas bijis ļoti smags brīdis. Notikušais Ievai šķitis netaisnīgs. Viņa vēl ilgi prātojusi, kāpēc miris tieši viņš un kāpēc tieši tur, kur tobrīd atrasties neesot bijis tik ļoti riskanti. Ar šo gadījumu Ieva sajutusi, kā karš tiešā veidā ienācis arī viņas dzīvē.
Pieņemt šo nāvi žurnālistei palīdzējis Latvijas armijas kapelāns Elmārs Pļaviņš, kurš sacījis, – bojāgājušais karavīram bija jāmirst, lai varētu dzīvot kāds cits, kuram šai dzīvē ir citi uzdevumi. “Iespējams, tas šķiet banāli, bet tam tomēr apakšā ir kāda jēga,” norāda Ieva un turpina, “jebkura tuva cilvēka zaudējums ikvienam šķiet netaisnīgs, bet ikviens var atrast mierinājumu tam, kāpēc tā bija jānotiek.”
Kara reportieris ir notikumu epicentrā, taču karā ierauto valsti un tās iedzīvotājus tas tomēr ietekmē pavisam citādi. Lai viņi spētu atgūties, būs nepieciešami gadi. Taču daudzi visdrīzāk notikušajam nekad nespēs tikt pāri.
Seko podkāstam arī populārākajās straumēšanas vietnēs – Spotify, Apple Podcasts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
