Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
NATO ģenerālsekretārs: Konflikta risks ir reāls
Augsta līmeņa Krievijas un Vācijas tikšanās otrdien, 18. janvārī. Turpinoties bažām par potenciālu Krievijas iebrukumu Ukrainā, Maskavā ieradās jaunās Vācijas valdības ārlietu ministre. Berlīne apliecināja gatavību turpmākam dialogam par drošību Eiropā, bet Maskava nesteidz atgriezties par sarunu galda.
Starptautiskā situācija nokaitēta. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, tā sauktās drošības garantijas. Pirmkārt, NATO nepaplašināties uz austrumiem, otrkārt, aliansei aizvākties no tā dēvētajām jaunajām dalībvalstīm. Starp tām arī Latvija. Vienlaikus Krievija piespiedusi Rietumus sēsties pie sarunu galda, savelkot pie Ukrainas robežām 100 000 karavīru, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstīm. Tās tikai pastiprināja šodienas oficiāli neapstiprinātās vēstis, ka Maskava paklusām no Kijevas izved diplomātus.
Šāds politiskais fons jaunās Vācijas valdības ārlietu ministres Annalēnas Bērbokas vizītei Maskavā dienu pēc tam, kad viņa viesojās Ukrainā. “Grūti tajā nesaskatīt draudus” – tā ministre raksturoja Maskavas militāros manevrus Ukrainā pierobežā.
Lai gan Rietumi pagājušajā nedēļā Maskavas prasības noraidīja, Bērboka apliecināja gatavību tālāk sarunām.
“Mēs esam gatavi nopietnam dialogam par abpusēju vienošanos un tālākajiem soļiem drošībai visā Eiropā. Drošībai iedzīvotājiem Rīgā, drošībai iedzīvotājiem Bukarestē, drošībai iedzīvotājiem Berlīnē un drošībai iedzīvotājiem Sanktpēterburgā.”
Tevi varētu interesēt
Savukārt Krievijas ārlietu ministrs akcentēja, ka pirms tālākām sarunām jāsaņem oficiāla rakstveida atbilde. Viņš arī komentēja Krievijas un Vācijas kopīgo gāzesvadu “Nord Stream 2”, to pasniedzot kā instrumentu Eiropas enerģētiskai drošībai, lai gan pati Krievija patlaban manipulē ar augstajām gāzes cenām. Gāzesvada sertifikācija patlaban apturēta.
“Tas ir lielākais komerciālais projekts pēdējā desmitgadē, kas mērķēts Vācijas un Eiropas enerģētiskajai drošībai. Mēs norādījām vācu kolēģiem, ka nav produktīvi mēģināt šo projektu politizēt.”
Vāciju par šo projektu kritizējuši arī sabiedrotie, tomēr Berlīne apliecinājusi, ka eskalācijas gadījumā sadarbību šajā jomā varētu pārskatīt. Par to otrdien, 18. janvārī, tikšanās laikā runāja arī Vācijas jaunais kanclers Olafs Šolcs un NATO ģenerālsekretārs.
“Konflikta risks ir reāls. NATO sabiedrotie aicina Krieviju deeskalēt situāciju. Par jebkādu tālāku agresiju Maskavai būs jāmaksā augsta cena,” norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs aicināja alianses sabiedrotos un Krieviju uz jaunām sarunām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
