tv3.lv

Makrons izvirza ambiciozus mērķus Francijas prezidentūrai ES Padomē

Parīze rotējošo Eiropas Padomes prezidentūru pārņem iekšpolitiski svarīgā laikā – dažus mēnešus pirms valsts pirmās personas vēlēšanām. Turklāt tuvākie mēneši solās būt spraigi, ko papildina saspringtās attiecības ar Krieviju.

Francija prezidējošās valsts pienākumus uzņemas jau 13. reizi. Stafete pārņemta no Slovēnijas, kas nozīmē – turpmāko pusgadu Parīzei būs centrālā loma Eiropas dienas kārtības noteikšanā.

Ekoloģiskie un digitālie izaicinājumi, robežu drošība un Eiropas ietekmes audzēšana visā pasaulē – tik plašu un ambiciozu programmu priekšā licis Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš turklāt aprīlī pašmājās piedzīvos arī sava pilnvaru termiņa beigas, tāpēc paredzams, ka Eiropas prezidentūra viņam noderēs kā platforma personīgajā kampaņā, kur viņš saskaras ar arvien pieaugošām simpātijām pret eiro skeptiskām idejām sabiedrībā.

Otrdien, 18.janvārī, vēstniece Rīgā uzsvēra vajadzību zili zvaigžņotajā karogā ievītās vērtības tuvināt ikvienam eiropietim.

Aurēlija Ruajē-Gunēna
Francijas vēstniece Latvijā

“Eiropas sirds sitas Briselē un Strasbūrā, bet mēs vēlamies, lai tā būtu jūtama arī visās pārējās Eiropas Savienības pilsētās. Šīs prezidentūras laikā ļoti ceram un centīsimies, lai sirdspuksti spēcīgi atbalsotos arī šeit, Rīgā.”

Rotācija prezidentūrai notiek pa trim valstīm uzreiz, tāpēc līdz ar Franciju starta gatavībā jau ir arī Čehija un Zviedrija, kas priecājas, ka tieši pie mums trijotnei sadarboties ir pavisam ērti – vien dažu ielu attālumā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kārina Hēglunda
Zviedrijas vēstniece Latvijā

“Tā tik tiešām ir neticama sakritība, ka visas trīs prezidējošās valstis, turklāt arī Spānija, kas mums sekos, esam pārstāvētas ar vēstniecībām Rīgā. Tas mūsu darbu padara krietni vienkāršāku.”

Ne tik vienkāršu to tomēr padara saspringtā ģeopolitiskā situācija. Lai arī tiešā veidā jau saskaņoto prezidentūras programmu tā neietekmē, Čehija itin labi atminas iepriekšējo reizi, kad Krievija krietni pamainīja akcentus Eiropas kartē.

“Es atceros mūsu prezidentūru 2009. gadā. Mums bija ļoti jauka programma, mēs veiksmīgi sadarbojāmies ar mūsu prezidējošo priekšteci Franciju, bet tad pēkšņi gāzes cenas, Gruzijas krīze un citas… Protams, mums visiem nācās reaģēt uz notiekošo. Tā kā – ja krīzes parādās, tās var ietekmēt prezidentūru un veidu, kā organizējam mūsu tikšanās, bet mums jau ir pieredze.”

Vēstures atkārtošanās šobrīd ir baisi līdzīga, tāpēc modrību zaudēt nedrīkst.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm