Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Lietuvas valdība daļu komercbanku neplānotās peļņas plāno ieguldīt aizsardzībā
Pieaugot EURIBOR likmei, kas būtiski sadārdzina bankās ņemtos aizņēmumus, augusi arī aizdevēju peļņa. Lietuvā šeit saskatīta iespēja gūt līdzekļus ceļu, lidostu un citu objektu būvniecībai. Proti, Finanšu ministrija ir sagatavojusi priekšlikumu par jaunu nodokli komercbankā. Ar to apliktu peļņas pārpalikumu, ko bankas uzkrāj, pieaugot tieši aizdevumu procentu likmēm.
Tiek lēsts, ka komercbanku peļņa augstāku procentu likmju dēļ šogad varētu būt pat trīs reizes lielāka nekā pirms gada. Kopējie ienākumi tiek lēsti aptuveni miljarda eiro apmērā.
Finanšu ministre ierosina uz diviem gadiem ieviest jaunu nodokli lielajām bankām, saucot to par solidaritātes nodevu.
“Kad procentu likmes sāk pieaugt, 2022. gadā palielinājās banku peļņa. Mēs prognozējam, ka arī no 2023. līdz 2024. gadam banku peļņa kopā varētu sasniegt 1 miljardu euro.”
Ministrija un Lietuvas Centrālā banka ierosina aplikt ar nodokli banku tīros procentu ienākumus. Tas attiektos uz bankām, kurās rezidentu noguldījumu apmērs ir vismaz 400 miljoni eiro.
“Solidaritātes iemaksa būtu vērsta tikai uz neplānoto procentu ienākumu daļu. Tā būtu īslaicīga un neradītu negatīvas ilgtermiņa sekas finanšu sistēmai. Valsts šādi plāno iekasēt ap pusmiljardu eiro.”
Iecerei atbalstu paudis Valsts prezidents Gitans Nausēda, kurš pats nāk no banku sfēras.
Lietuvas komercbankas plašākus komentārus nav sniegušas. Iepriekš bankas apvienojošā asociācija klāstīja, ka Finanšu ministrijas prognozētā miljardu lielā peļņa šogad varētu nepiepildīties.
Ieņēmumus plānots tērēt ar aizsardzību saistītiem projektiem – ceļu, lidostu, tiltu, kuģu termināļa būvniecībai un rekonstrukcijai.
“Krievijas iebrukums Ukrainā ir palielinājis ģeopolitisko spriedzi. Mums vairāk jāiegulda valsts drošībā, infrastruktūrā, kas nepieciešama, lai Lietuvā uzņemtu NATO sabiedrotos.”
Iedzīvotāju vidū, kā jau paredzams, vienprātības nav. Šīs ieceres vietā tiek prasītas zemākas procentu likmes kredītiem, lielākas dividendes par noguldījumiem. Kā arī to, lai solidaritātes nodeva būtu kā subsīdija tiem, kas nespēj norēķināties par savām saistībām.
“Iespējams, ir labi, ka nauda tiek novirzīta valsts aizsardzībai, bet tai vajadzētu būt vairāk orientētai uz cilvēkiem,” norāda kāds iedzīvotājs.
Cits uzskata, ka lietderīgāk būtu palielināt iedzīvotāju pensijas: “Labāk palielināt iedzīvotāju pensijas.”
“Mums ir noguldījumi bankā, bet mēs neko nesaņemam,” norāda iedzīvotāji.
Citi apzinās drošības un brīvības vērtību: “Aizsardzība ir nepieciešama, es esmu par to, ka jānes upuri miera labā.”
Plānotās nodevas izmantošanu citiem mērķiem vēlas panāk opozīcijas politiķi. Novirzīt naudu tiem, kas nespēj maksāt tieši pieaugošās EURIBOR likmes dēļ iesaka Darba partija.
Šobrīd ierosinājums par papildu nodokli bankām tiek diskutēts, taču pieņemts vēl nav.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
