tv3.lv

Lauž nepievienošanās kursu: parlaments atbalsta Zviedrijas dalību NATO

Sekojot Somijas piemēram, Zviedrijas parlamenta absolūtais vairākums pirmdien atbalstīja lēmumu par lūgumu uzņemt valsti NATO. Zviedrijas amatpersonas šo sauc par vēsturisku dienu, jo valsts maina vairāk nekā 200 gadus ilgušo nepievienošanās politikas kursu.

Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO atbalstīja sešas partijas, kas pārstāvēja 304 no 349 deputātiem.

Lai arī nepievienošanās dažādās tās formās Zviedrijai ir labi kalpojusi 200 gadus, uzskatu, ka tā Zviedrijai vairs nederēs nākotnē, – uzrunājot parlamentu pirms balsojuma sacīja Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Zviedrijā ir tik daudz lietu, ko ir vērts aizstāvēt, un Zviedriju vislabāk var aizstāvēt NATO ietvaros,” uzsvēra valdības vadītāja.

Kā noskaņojumu parlamenta debatēs raksturoja ārlietu ministre Anna Linde, plašais politisko partiju atbalsts parlamentā ļauj secināt, ka Zviedrija būs spēcīgāka kopā ar sabiedrotajiem NATO. Politiķe šo nosaukusi par vēsturisku dienu Zviedrijai.

Pēc parlamenta lēmuma premjerministrei Anderšsonei pirmdien vēl ir jātiekas ar saviem ministriem, lai pieņemtu oficiālu lēmumu par pievienošanos aliansei. Pieteikumu NATO galvenajā mītnē Briselē nogādās Zviedrijas vēstnieks aliansē šīs nedēļas sākumā.

Pirms balsojuma kaimiņvalsts parlamentu uzrunāja arī Somijas prezidents Sauli Nīniste. Viņa runas vadmotīvs bija – atbildīgi, spēcīgi un stabili ziemeļi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pirms lēmuma par savas valsts dalību NATO ratifikācijas, pirmdien debates notika arī Somijas parlamentā. Lielākās opozīcijas partijas apliecināja ciešu atbalstu valdošās koalīcijas lēmumam par Somijas dalību aliansē. Vienīgi “Kreiso spēku savienība” nāca klajā ar “konstruktīvām un kritiskām piezīmēm”, kopumā ideju nenoraidot, – vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija “YLE”.

Ieguvums visām valstīm ap Baltijas jūru

Pirmdienas debatēs Zviedrijas parlamentā tika apspriesti Zviedrijas drošības politikas analīzes grupas ziņojumā ietvertie secinājumi.

Viena no minētās analīzes tēzēm ir, ka Zviedrijas līdzdalība NATO mazinātu konfliktu riskus Ziemeļeiropā. Kā to iepriekš raksturoja Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde, valsts dalībai NATO būs stabilizējoša ietekme un tas būs ieguvums visām valstīm ap Baltijas jūru.

Ziņojumā arī norādīts, ka “nav reālistiski veidot divpusējas aizsardzības alianses ārpus esošajām Eiropas un eiroatlantiskajām struktūrām”.

Gatavi atbildēt Maskavai

Kā iepriekš sacīja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hulkvists, Zviedrija rēķinās, ka lēmums par valsts iestāšanos NATO rada Krievijas reakcijas riskus. ”Mēs esam gatavi atbildēt uz jebkuru pretreakciju,” uzsvēra ministrs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Oficiālā Maskava pirmdien paziņojusi, ka gaidāmā Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO nevairos to drošību. Maskava nesamierināsies ar šo situāciju, – Krievijas ārlietu ministra vietnieku Sergeju Rjabkovu citē ziņu aģentūra ”Interfax”.

Lēmumā par Zviedrijā pievienošanos NATO izšķirīga bija valdošās sociāldemokrātu partijas (SAP) nostāja. Svētdien partija nolēma atbalstīt valsts pievienošanos NATO. Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā SAP bija pret valsts iestāšanos NATO, skaidrojot, ka armija tādējādi ir brīva no saistībām ar ārvalstu aliansēm. Pirmdienas rītā arī Zviedrijas Demokrātu partija lēma par to, vai atbalstīt dalību NATO.

Krieviju iekļaus NATO valstis

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Somijas premjerministre Sanna Marina un prezidents S. Nīniste publiskoja vērtējumu, ka valstij “nekavējoties ir jāpiesakās dalībai NATO”.

Gadu desmitiem Zviedrija un Somija ievēroja militāro neitralitāti, tomēr abās valstīs gan sabiedrības, gan politiķu vidū atbalsts dalībai NATO pieaudzis pēc tam, kad 24. februārī Krievija sāka plašu uzbrukumu Ukrainai.

Somijai un Zviedrijai pievienojoties aliansei, NATO sauszemes robeža ar Krieviju palielināsies vairāk nekā divas reizes. Krievija būs Rietumu aizsardzības alianses valstu ieskauta gan Baltijas jūrā, gan Arktikā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

NATO kodolieročus un bāzes neizvietos

Pievienošanās NATO Zviedrijai un Somijai praksē nenozīmēs lielas izmaiņas. Jau kopš 1994. gada gan Zviedrija, gan Somija ir alianses partnervalstis. Abu valstu bruņotie spēki cieši sadarbojas ar NATO spēkiem un to standarti – gan bruņojuma, gan institucionālie – jau ir atbilstīgi noteiktām prasībām.

Galvenās pārmaiņas saistās ar NATO līguma 5. pantu, ar ko uzbrukums kādai no alianses dalībvalstīm tiek uzskatīts par uzbrukumu visai aliansei. Šādas garantijas Somijai un Zviedrijai līdz šim nebija.

Sagaidāms, ka Zviedrija, tāpat kā Norvēģija un Dānija, drīzumā paziņos, ka nevēlas savā teritorijā izvietot kodolieročus vai pastāvīgas NATO bāzes.

Pieteikums dalībai NATO vienbalsīgi jāapstiprina alianses 30 dalībvalstīm. Viena no tām – Turcija – ir izvirzījusi jautājumus saistībā ar ziemeļvalstu pieteikumiem. Vienlaikus Turcija paudusi, ka neiebildīs pret NATO paplašināšanu, ja tiks risinātas tās drošības problēmas.

Pēc NATO klasifikācijas bez Zviedrijas un Somijas līdz šim neitralitāti saglabājušas vēl trīs Eiropas valstis: Austrija, Šveice un Īrija.

Žurnālists kopš 1992. gada. Atspoguļo sociālpolitiskus notikumus un procesus. Strādā ar pārliecību, ka uzticamas ziņas ir pirmās nepieciešamības prece ikvienam, kā arī vitamīni veselīgas pilsoniskās telpas veidošanā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm