Latvijas, Lietuvas, Polijas un Rumānijas prezidenti pastiprina kopējo sadarbību reģiona drošībai

Ukraina šobrīd atbilst demokrātiskas Eiropas pamatkritērijiem. To šodien apliecināja četru valstu – Latvijas, Lietuvas, Polijas un Rumānijas – prezidenti. Valstu līderi Kauņā sprieda par kontinenta vērtībām mūsdienu apstākļos, vēsta TV3 Ziņas.

Lietuvas pilsēta Kauņa šobrīd nes Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Tās ietvaros četru valstu līderi – Valsts prezidents Egils Levits kopā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, Rumānijas prezidentu Klausu Verneru Johannisu un Polijas prezidentu Andžeju Dudu – 25. novembrī simpozijā “Eiropas ideja” tikās Kauņā, lai pārrunātu aktuālo Eiropas drošības situāciju.

Notikumi Ukrainā uz kontinentu liek raudzīties ari filozofiski – kur tad īsti sākas un beidzas Eiropa.

Videotiešraidē savā ziņā atbildi uz to deva Volodimirs Zelenskis – Eiropa beidzas pie viņa valsts robežām. Galvenokārt jau ideoloģiski.

Savā ziņā šo domu diskusijā turpināja Egils Levits.

Egils Levits
Latvijas prezidents

“Karš Ukrainā parāda, ka tā ir Eiropas valsts, jo ietver trīs galvenos elementus. Tās ir politiskās vērtības, tā ir kultūra un kristietības pamati. Un arī ģeogrāfiski. Patiesībā šim apgalvojumam tagad piešķirta arī likumiskā puse – dodot tai Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu.”

“Mēs šeit sēdošiem visi esam dzimuši aiz dzelzs priekškara. Mēs zinām, ko nozīmē citas vērtības jeb “Russkij mir”. Un es varu teikt – nekad vairs!” pauda Polijas prezidents Andžejs Duda.

Prezidentu kopīgajā preses konferencē Levits uzsvēra, ka ir jāturpina investīcijas aizsardzības kapacitātes nodrošināšanai un ir nepieciešams turpināt sniegt visa veida palīdzību Ukrainai, jo tā cīnās par Eiropas vērtībām. Valsts prezidents norādīja: “Eiropa nekad nav un nebūs gatava. Mums ir nemitīgi jāturpina pie tās strādāt.”

Valsts prezidents arī atzīmēja, ka ir jāstiprina politiskā griba, lai izveidotu īpašu starptautisku tribunālu Krievijas agresijas noziegumu Ukrainā izmeklēšanai. Levits uzsvēra, ka šodien runā līdzīgi domājošo līderu vidū, taču ir nepieciešams paplašināt starptautisko politisko gribu šāda tribunāla izveidei.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pieskaroties Eiropas Savienības īstenotājām sankcijām, Lietuvas prezidents atzina, ka bloks izrādījies pārāk piesardzīgs. Karadarbība turpinās jau devīto mēnesi.

Gitans Nausēda
Lietuvas prezidents

“Diemžēl Krievijas ekonomika atrodas relatīvi labā stāvoklī. Labā stāvoklī, atceroties, cik ilgi un detalizēti pie sankcijām strādājām. Tāpēc mēs lūdzam Eiropas Komisiju tās koriģēt atkarībā no situācijas. Ja tās nedarbojas, pielabot tās.”

Lai arī četri prezidenti atzina, ka Eiropa joprojām tiekot uzlūkota nosacītos austrumos un rietumos, Ukrainas atbalsta gadījumā austrumu pusei esot lielāks svars.

Tikšanās laikā prezidenti pieņēma kopīgu paziņojumu par reģionālo drošību un eirointegrācijas procesu, kurā apņemas cieši sadarboties, lai paaugstinātu drošības līmeni reģionā un uzlabotu kopējās aizsardzības spējas.

Prezidenti atzinīgi vērtēja Ukrainas milzīgos panākumus ceļā uz integrēšanos Eiropas Savienībā (ES) un eiroatlantiskajā blokā, apliecinot, ka arī turpmāk apņēmīgi strādās pie tā, lai kopīgi palīdzētu Moldovai veiksmīgi integrēties Eiropā, kā arī atzinīgi vērtē Moldovas sasniegumus ceļā uz integrēšanos ES. Tāpat puses uzsvēra, ka ir jāturpina kopīgo darbu pie Moldovas drošības, stabilitātes un noturības vairošanas, tādējādi būtiski veicinot visa reģiona kopējo drošību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Paziņojumā uzsvērta gatavība kopā ar Gruzijas pusi strādāt pie tā, lai valstij tiktu piešķirts ES kandidātvalsts statuss pēc Eiropas Komisijas ziņojumā par kandidātvalsts pieteikuma izskatīšanu norādīto prioritāro jautājumu sakārtošanas.

Puses atbalstīja Eiropadomes lēmums paātrināt Rietumbalkānu valstu pievienošanos Eiropas Savienībai tās paplašināšanās procesā, jo šīs valstis apņēmīgi pilda iestāšanās sarunu nosacījumus. Valstu vadītāji apliecināja, ka ir gatavi arī turpmāk kopīgi un aktīvi strādāt, lai sekmētu Ukrainas iestāšanos NATO un NATO standartu ieviešanu tajā.

Latvija, Lietuva, Polija un Rumānija arī turpmāk aicinās NATO valstis sniegt Ukrainai nepieciešamo politisko un praktisko atbalstu, lai panāktu, ka Ukrainai netrūkst savas suverenitātes un teritoriālās nedalāmības garantēšanai nepieciešamie resursi.

Prezidenti uzsvēra gatavību turpmāk aktīvāk saskaņot Ukrainai kopīgi sniegto virspusējo politisko, militāro, tehnisko un humāno palīdzību. Tāpat tiek izteikts atbalsts stratēģiskās sadarbības paplašināšanai ar Ukrainu, tai skaitā veicinot Ukrainas integrāciju eiroatlantiskajā blokā, kā arī apliecināts nelokāms atbalsts iespējami ātrai Ukrainas dalībai NATO.

Līderi paziņojumā apņemas aktīvāk sadarboties pie Krievijas izplatītās propagandas atspēkošanas un pretdarboties tās mēģinājumiem pārrakstīt vēsturi, kā arī aicinājumiem starptautiskajai sabiedrībai attaisnot Staļina vadītā režīma noziegumus, tai skaitā golodomoru, kas tika īstenots Ukrainā 1932.–1933. gadā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm