tv3.lv

Krievijas ražotāji maldina pircējus, ka veikalos pieejamas Latvijas šprotes

Sociālajos tīklos ir atrodams video no kāda Maskavas lielveikala, kurā redzamas it kā Latvijā ražotas šprotes un brētliņas. Nosaukumi uz šiem produktiem tiešām rakstīti skaidrā latviešu valodā, taču Latvijas zivrūpnieki skaidro, ka sankcijas netiek pārkāptas, Latvijas produktu Krievijā nav un pircēji Krievijā tiekot maldināti, vēsta TV3 Ziņas.

Latvijā ražotie zivju pārstrādes produkti bijuši cieņā Krievijā jau kopš Padomju okupācijas laikiem. Šajā pirms dažām dienām uzņemtajā video redzams, ka kādā no Maskavas veikaliem tirgojas šprotes un brētliņas, kurām ne tikai nosaukums ir latvisks, bet virsū redzami arī Rīgas skati.

Vai tiešām to no Latvijas pārdod? Te nu jums bija sankcijas.

Video autors spriež – ja reiz latviešu šprotes ir plauktos, nekādas sankcijas pret Krieviju nedarbojas. Realitāte gan ir cita – kā stāsta pašmāju zivrūpnieki – visi šie produkti tiek ražoti Krievijā un vienīgā saistība ar Latviju tiem ir nosaukumā izmantotie latviešu burti.

Didzis Šmits
Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs

“Šādi te, kur figurē latviešu valodā uzraksti vai līdzības ar brendiem, viņas ir ļoti regulāras. Ne tikai Krievijā, bet vispār bijušajā padomju telpā. Uzbekistānā mēs bijām spiesti plauktā likt norādi, ka šīs ir īstās un šīs ir neīstās.”

Vienīgais patentētais nosaukums un vizuālais noformējums ir Rīgas šprotes eļļā un par tā izmantošanu var pienākties sods. Visas citas variācijas, piemēram, Latvijas šprotes, lielās šprotes un tamlīdzīgi, Krievija, diemžēl, ir tiesīga izmantot un nekādas sekas viņiem par to nedraud.

“Tas, acīmredzot, nozīmē to, ka kopš Latvija ir aizgājusi no Krievijas tirgus, krievu ražotāji nav spējuši ar savas preču zīmes – iegūt sabiedrības uzticību un ir spiesti lietot mūsējās,” saka Šmits.

Viltot it kā Latvijā ražotās šprotes krievi mēģina regulāri, taču patiesībā uz Krieviju pie mums ražotie zivju konservi netiek eksportēti jau kopš 2015.gada, kad starp abām pusēm sākās konflikti īsi pēc Krimas aneksijas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jānis Endele
SIA “Karavela” līdzīpašnieks, mārketinga direktors

“Tajā pirmajā konflikta fāzē, kas bija 14/15 gads un Krievija aizvēra zivrūpniekiem tirgu – jā, bija smagi, pārsvarā visi uzņēmumi no divām maiņām pārgāja uz vienu, bija daži, kas neizturēja un bankrotēja, bet visi tie uzņēmumi, kas ir palikuši tirgū tie veiksmīgi strādā, attīstās un nevienam vairs neuztrauc, kas notiek Krievijā.”

Latviskos nosaukumus zivju produktiem krievi izmanto ne tikai tādēļ, lai maldinātu pircējus, ka viņi saņemt Latvijas ražotāju kvalitāti, bet arī, lai kultivētu propagandu, ka bez Krievijas tirgus pašmāju uzņēmēji ir teju bankrotējuši.

“Vēl pagājšgad figurēja šādas ziņas pa Krieviju, ka re kā Latvija nav spējusi atgūties un viss ir slikti un bankrotējis, šodien tie ir absolūti meli,” nosaka Endele.

Latvijas zivju konservu ražotāji kopš aiziešanas no Krievijas veiksmīgi apguvuši Japānas, kā arī vairākus Rietumeiropas tirgus un patlaban par ekspertu nozarē sūdzēties nevarot.

Pastiprināti interesējas par pašvaldību dzīvi kā Rīgā, tā tālākos Latvijas reģionos. Interesē vietvarās notiekošie politiskie ķīviņi, kā arī sociāla un sadzīves rakstura notikumi.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm