tv3.lv

Krievijas prasības par NATO spēku izvešanu Rumānija un Bulgārija noraida

Rumānija un Bulgārija piektdien kā nepieņemamas raksturoja Krievijas prasības, lai NATO austrumu flanga spēki tiktu izvesti no šo valstu teritorijām Maskavas pieprasīto “drošības garantiju” ietvaros situācijas deeskalācijai ap Ukrainas krīzi.

21. janvārī 19:20

“Šāda prasība ir nepieņemama un nevar būt sarunu daļa,” teikts Rumānijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

“Tas, uz ko uzstāj Krievija, ka no Bulgārijas ir jāizved NATO spēki, ir nepieņemami un bezjēdzīgi,” norādīja Bulgārijas prezidents Rumens Radevs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Piektdien pirms svarīgajām Krievijas un ASV sarunām Ženēvā Maskava aicināja “izvest ārzemju spēkus, smago tehniku un bruņojumu” no valstīm, kas nebija NATO sastāvā pirms 1997.gada.

“Tas attiecas arī uz Bulgāriju un Rumāniju,” norādīja Krievijas Ārlietu ministrija, īpaši izceļot abas valstis, kas NATO pievienojās 2004. gadā.

Kā norādīja Rumānija, NATO klātbūtne sabiedroto valstīs ir “skaidra aizsardzības reakcija uz Krievijas arvien agresīvāko uzvedību tuvākajos reģionos austrumos, kas šobrīd kļūst vēl intensīvāka, neraugoties uz NATO centieniem iesaistīties konstruktīvā dialogā”.

Rumānija ceturtdien, 20. janvārī, paziņoja, ka tā ir gatava uzņemt papildspēkus, arī Francijas karavīrus, šādu nostāju apliecinot pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona paziņojuma.

Savukārt Bulgārijas prezidents norādīja, ka “valstī šobrīd nav pastāvīgi bāzētu ārzemju kontingentu vai kaujas iekārtu”.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Bet “suverēns lēmums par šādu pastāvīgu klātbūtni vai pagaidu izvietošanu ir Bulgārijas ziņā atbilstoši mūsu kā sabiedrotās valsts saistībām”.

“Mūsu valsts nepieņem ultimatīvas prasības ne no viena,” uzsvēra Radevs.

“Bulgārija ir suverēna valsts, un mēs jau pirms laba laika esam izdarījuši izvēli, kļūstot par NATO dalībvalsti,” piektdien parlamentam sacīja premjerministrs Kirils Petkovs.

“Būdama šāda valsts, paši izlemjam, kā organizēt mūsu valsts aizsardzību koordinācijā ar mūsu partneriem,” norādīja premjers.

“Mēs aicinām Krievijas Federāciju palikt iesaistītai konstruktīvā dialogā, lai spriedzi deeskalētu,” mudināja Petkovs.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šodien tikās Ženēvā, turpinot diplomātiskos centienus mazināt spriedzi, kas izveidojusies ap Ukrainu.

Kijeva un Rietumi bažījas, ka Krievija varētu atkal uzbrukt Ukrainai, pie kuras robežām ir izvietoti tūkstošiem krievu karavīru.

Maskava noliedz, ka tai būtu šādi plāni, bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās “drošības garantijas”, viņam nāksies īstenot “militāri tehniskus pasākumus”.

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Krievija ir vairākkārt pieprasījusi rakstveida atbildi no Vašingtonas uz tās priekšlikumiem.

Rumānijā rotācijas kārtībā izvietoti aptuveni 1000 ASV karavīru un 140 Itālijas karavīri, kā arī vairāki desmiti Polijas karavīru.

Bulgārijai ir noslēgta vienošanās ar ASV par 5000 karavīru izvietošanu rotācijas kārtībā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm