Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Kontrabanda, protesti un ironija. Kā Filipīnas pārdzīvo sīpolu krīzi
Filipīnās straujā tempā debesīs uzskrējusi sīpolu cena, kilograma izmaksām pārsniedzot pat iedzīvotāju minimālos vienas dienas ienākumus. Sadārdzinājuma dēļ restorāni sīpolus izņēmuši no ēdienkartēm, iedzīvotāji rīko protestus, bet likumsargi konfiscē tonnām valstī nelegāli ievestu dārzeņu, vēsta “The Guardian”.

Vietējie Filipīnas plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka pērnā gada izskaņā likumsargi konfiscējuši sīpolu kravas 500 līdz 600 miljonu peso apmērā (aptuveni 8,4 līdz 10,12 miljoni eiro). Kopumā sīpoli veidojuši 30% no visām lauksaimniecības kontrabandas precēm.
Reidu laikā sīpolu maisi atrasti paslēpti starp apģērbiem. Piemēram, decembrī varasiestādes atklāja 17 miljonus peso (aptuveni 287 tūkstošus eiro) vērtu dzelteno sīpolu kontrabandu, kuru mēģināja nomaskēt kā blūzes, čības un dažādus citus sadzīves priekšmetus. Bet vēl pirms tam starp konditorejas un maizes izstrādājumiem atrasta 50 tonnu sīpolu kontrabanda ar vērtību 20 miljoni peso (aptuveni 337 tūkstoši eiro).
To, cik dārgs dārzenis kļuvis, lieliski ilustrē arī kāds filipīniešu jaunlaulāto pāris – līgava tradicionālā ziedu pušķa vietā pie altāra gāja ar trīs līdz četrus kilogramus smagu sarkano sīpolu pušķi. Arī katrai līgavas māsai bija izgatavots rokās nesams vainags, kura centrālais elements ir sīpoli. Dārzeņi vēlāk tika izdalīti kāzu viesiem kā dāvana. Pāris atklājis, ka par pušķi un citām sīpolu virtenēm iztērējuši 15 000 peso jeb aptuveni 253 eiro.
Tiesa, lai arī cik komiski neizklausītos vārdu savienojums “sīpolu krīze”, tā filipīniešiem nesusi milzu postu. Valsts prezidents Ferdinands Markoss juniors pārtikas inflāciju raksturojis kā “ārkārtas situāciju”.
Arī Anteneo de Manila universitātes profesors Leonardo Lanzona norāda – sīpolu cenu kāpums ir bezprecedenta gadījums. Savu pīķi sīpola cena sasniedza pērnā decembra beigās, uzkāpjot līdz 720 peso jeb aptuveni 12 eiro par kilogramu. Jāatzīmē, ka dienas minimālā alga Filipīnu galvaspilsētas reģionā ir mazāka – līdz 570 peso jeb 9,61 eiro.
Kopš tā laika cenas ir kritušās, taču kilograms sīpolu joprojām maksā vairāk nekā vesela vista. Kopā ar sīpolu cenām, augušas arī olu izmaksas, bet cukurs kļuvis par deficīta preci.
Kāds “tv3.lv” lasītājs patlaban mitinās Filipīnu pilsētā Sebu un apstiprina – valsti patiesi skārusi sīpolu krīze. Sīpoli veikalos nav pieejami, bet, ja tomēr ir, maksā ļoti dārgi. Piemēram, trīs sīpoli izmaksā aptuveni 2,50 eiro.

“The Guardian” akcentē, ka sīpolu krīze radījusi papildus spiedienu uz Markosu jaunāko, jo viņš sevi iecēlis arī par lauksaimniecības sekretāru un, stājoties prezidenta amatā, solīja palielināt dārzeņu ražu apjomus, lai arī pasaulē kopumā strauji pieaugušas pārtikas cenas. Vairākas amatpersonas aicinājušas prezidentu no šī amata atkāpties un tajā iecelt kādu citu – šis lūgums gan joprojām nav saklausīts.
Kāpēc Filipīnās samilzusi sīpolu krīze? Eksperti un lauksaimnieki min vairākus iespējamos iemeslus – aukstu uzglabāšanas noliktavu trūkums, pieaugošais dārzeņu pieprasījums pēc Covid-19 pandēmijas, kontrabanda un dabas katastrofu ietekme.
Daļa gan iebilst pēdējam iemeslam par dabas katastrofām – tās Filipīnās neesot nekas neparasts, tādēļ valdībai jau iepriekš bijis nepieciešams ieplānot papildu importa kravas ar sīpoliem, lai spētu nodrošināt visu pieprasījumu. Un pirmie brīdinājuma signāli, ka sīpolu pietrūks, izskanēja jau pērnā gada augustā.

Izskan arī versija, ka pie vainas ir nevis sīpolu iztrūkums, bet gan problēmas ar dārzeņu izplatīšanu vietējā līmenī. Pandēmijas laikā lērums mazo un vidējo uzņēmumu bankrotējuši, tādējādi nodrošinot papildu ietekmi lielākiem tirgus spēlētājiem.
Prezidents Markoss juniors iepriekš bijis skeptisks attiecībā pret pārtikas importu, taču janvāra sākumā ļāvis Filipīnās importēt 21 060 tonnas sīpolu, cerot krīzi mazināt. Lauksaimnieki gan norāda – šis risinājums nāk par vēlu, jo zemnieki jau pavisam drīz steigs novākt pašu izaudzēto sīpolu ražu.
Vienlaikus arī tiek izcelta nākamā problēma, kas varētu parādīties pie apvāršņa – importētie sīpoli pārņems tirgu un lauksaimnieki atkal paliks bešā, jo jau šobrīd par savu produkciju saņem krietni mazāk, nekā gala cenu nosaka tirgotāji. Lauksaimniecības departaments gan solījis importa ierobežojumus, tādējādi mazinot ietekmi uz vietējo nozari.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!