Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Ķīnas līdera vizīte Maskavā: kas ir Sji ceļasomā un ko gaidīt no viņa tikšanās ar Putinu
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins pirmdien ieradies trīs dienu vizītē Krievijā, lai tiktos ar savu “senu draugu” – smagos noziegumos apsūdzēto un starptautiskā izolācijā nonākušo Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu. Ķīnas līderis paziņojis, ka ceļasomā uz Maskavu ved sadarbības un miera nodomus, kamēr Rietumi apsūdz Pekinu par klusu atbalstu Krievijas karam Ukrainā.
Ķīnas līdera valsts vizītes priekšvakarā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgām bērnu deportācijām no Krievijas okupētajām zemēm Ukrainā, bet pats Putins aizsteidzās vizītē uz okupēto Mariupoles pilsētu.
Sji neilgi pirms Maskavas apmeklējuma tika pārvēlēts uz trešo piecu gadu termiņu Ķīnas prezidenta amatā. Pirms tam no konstitūcijas tika svītrots nosacījuma, saskaņā ar kuru Ķīnas prezidentam bija tiesības būt amatā tikai divus piecu gadu termiņus.
Chinese leader Xi Jinping arrives in Moscow for talks with Russia’s Putin, three days after Putin becomes an accused war criminal with an outstanding warrant for his arrest. pic.twitter.com/4HguTgoI0a
— Frida Ghitis (@FridaGhitis) March 20, 2023
Pēc Putina ielūguma
Ķīnas līderis ieradīsies Maskavā pirmo reizi kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā – pēc Putina ielūguma. Sji uzņemšanu Maskavā Putins, visticamāk, mēģinās attēlot kā Pekinas atbalstu Krievijas sāktajam karam Ukrainā, – atzīmē “Reuters”.
BREAKING: Chinese President Xi Jinping arrives in Russia for a three-day state visit, when he's expected to deliver a strong message of support for Vladimir Putin https://t.co/ZXpEoSOF9H pic.twitter.com/vNKf5gjy8x
— Bloomberg (@business) March 20, 2023
Ķīna ir centusies demonstrēt, ka ieņem neitrālu pozīciju attiecībā uz vairāk nekā gadu ilgušo Krievijas karu Ukrainā. Tās Ārlietu ministrija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Pekinai “būs konstruktīva loma miera sarunu veicināšanā” starp Kijivu un Maskavu.
Izdevums “The Wall Street Journal” ziņoja, ka pēc vizītes Maskavā Sji, iespējams, plāno arī savu kopš kara sākuma pirmo sarunu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tomēr analītiķu vērtējumā, Sji aktivitātes, visticamāk, nesola nozīmīgu devumu ceļā uz mieru.
Baltais nams atzinīgi novērtējis Zelenska un Sji iespējamās sarunas, vienlaikus aizrādot Pekinai, ka tai nevajadzētu pieturēties pie vienpusēja skatījuma uz Krievijas karu pret Ukrainu.
Iesoļojot “jaunā laikmetā”
Pekina un Maskava pēdējos gados ir satuvinājušās, pamatojoties uz “neierobežotu” partnerību, kas ir kalpojusi kā diplomātisks aizsargs pret Rietumiem, – atzīmē ziņu aģentūra AFP.
Pirmdien Sji un Putinam ieplānota “neformāla” tikšanās un vakariņas pirms otrdienas sarunām, – par valsts vīzītes darba kārtību informē Kremlis. Tikšanās ietvaros tikšot arī parakstīta vienošanās par abu valstu “visaptverošas partnerības un stratēģisko attiecību stiprināšanu, ieejot jaunā laikmetā”, kā arī kopīga deklarācija par Krievijas un Ķīnas ekonomisko sadarbību līdz 2030. gadam.
Saskaņā ar Kremļa preses dienesta vēstīto, plānota arī viedokļu apmaiņa saistībā ar Krievijas un Ķīnas sadarbības padziļināšanu starptautiskajā arēnā.
Vizītes fons: augoša Ķīnas militārā un ekonomiskā varenība
Maskavas un Pekinas kārtējais tuvināšanās solis notiek laikā, kad Rietumos aug bažas par Ķīnas Komunistiskās partijas augošo uzstājību. Tas rada jaunas problēmas, – vēl pirms nedēļas secināja Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks un ASV prezidents Džo Baidens.
Atbildot uz Ķīnas augošajām ambīcijām, abu Rietumvalstu līderi pauda apņēmību stiprināt transatlantiskās saites. Vienlaikus pausta nepieciešamība uzturēt dialogu ar Pekinu.
Tikmēr Sji izsludinājis kursu uz Ķīnas militārās varenības stiprināšanu. 13. martā, uzrunā Nacionālajā Tautas kongresā viņš paziņoja, ka vēlas pārvērst Ķīnas armiju par “lielo tērauda mūri, kas efektīvi aizsargā valsts suverenitāti, drošību un attīstības intereses”. Attiecīgi Pekina ir palielinājusi militāros izdevumus par 7,2%.
Ķīna izvērš militāro sadarbību ar tādām valstīm kā Irāna un Krievija, piemēram, rīkojot kopīgus manevrus. Pirms Sji Maskavas vizītes izdevumā “Politico” publicētā informācija liecina, ka Ķīnas uzņēmumi piegādājuši Krievijai arī vismaz tūkstoti triecienšauteņu, kā arī dažāda veida munīciju un iekārtas, kas izmantojamas karadarbībā pret Ukrainu.
Turklāt Pekina izmanto savu ekonomisko varu paralēli militārajai varenībai, lai nodrošinātu reģionālo un globālo ietekmi. Piemēram, ASV bažījas, ka Ķīna izmantos ietekmi globālajos piegāžu tīklos kā papildu ieroci, lai veicinātu savu politisko un militāro varenību.
ASV izlūkdienesti brīdinājuši, ka īpaši draudīga situācija veidotos, ja Ķīna spētu pārņemt savā kontrolē Taivānu, kas ir nozīmīga rūpniecisko un tehnoloģijas komponentu ražotāja. Tas, iespējams, radītu plaša mēroga sekas, tai skaitā traucējumus pusvadītāju mikroshēmu globālajos piegāžu tīklos, jo Taivāna dominē modernāko mikroshēmu ražošanā.
Pekinas “norādes” un Maskavas “pateicības”
Pirms Ķīnas prezidenta vizītes Maskavā valstu propagandas medijos lasāmas Sji un Putina parakstītas publikācijas.
Ahead of Xi Jinping’s visit to Russia, comments in the Russian press range from “this is a clear gesture of support for Moscow from China” to “China will be guided purely by its own interests. It’s extremely difficult for us to be an equal partner with Beijing.” #ReadingRussia pic.twitter.com/QTpQTKR6hw
— Steve Rosenberg (@BBCSteveR) March 20, 2023
Sji rakstā runāts gan par Krievijas un Ķīnas attiecībām, gan īpaši atzīmēts karš Ukrainā. Ķīnas līderis uzsvēris, ka Pekinai ir neitrāla un objektīva nostāja attiecībā uz konfliktu un tā aktīvi cenšoties veicināt miera sarunas.
“Runa cita starpā ir par nepieciešamību ievērot ANO Hartas mērķus un principus, cienīt visu valstu saprātīgās bažas drošības jomā, atbalstīt visus pūliņus, kas vērsti uz Ukrainas krīzes mierīgu noregulējumu, un nodrošināt ražošanas un piegāžu globālo ķēžu stabilitāti,” norādīji Sji.
Viņš arī atgādinājis par noregulējuma 12 punktu plānu, ar ko Ķīna nāca klajā pagājušajā mēnesī un ko Rietumos vērtē kā nereālistisku.
“Sarežģītām problēmām nav vienkāršu risinājumu. Mēs esam pārliecināti, ka atradīsies racionāla izeja no Ukrainas krīzes un ceļš uz stabilu mieru un vispārēju drošību pasaulē, ja visi vadīsies pēc vispārējās, kompleksās, kopīgās un stabilās drošības koncepcijas, turpinās dialogu un konsultācijas vienlīdzīgā, saprātīgā un pragmātiskā veidā,” raksta Ķīnas līderis.
Sji Dzjiņpins arī atgādināja savu 12 punktu noregulējuma plānu, kas tika publicēts Krievijas iebrukuma Ukrainā gadadienā. Rietumos plāna mērķi tika nodēvēti par nereāliem.
“Sarežģītām problēmām nav vienkāršu risinājumu,” publikācijā atzinis Ķīnas līderis. “Esam pārliecināti, ka atradīsies racionāla izeja no Ukrainas krīzes un ceļš uz stabilu mieru un vispārēju drošību pasaulē, ja visi vadīsies pēc vispārējās, kompleksās, kopīgās un stabilās drošības koncepcijas, turpinās dialogu un konsultācijas vienlīdzīgā, saprātīgā un pragmātiskā veidā.”
Bet Ķīnas Komunistiskās partijas oficiālajā orgānā publicētas Putina parakstītas rindas, kurās viņš pateicas Pekinai par tās “līdzsvaroto” nostāju karā ar Ukrainu un atkārto zināmo Kremļa nostāju. “Mēs atzinīgi vērtējam Ķīnas gatavību uzņemties konstruktīvu lomu krīzes risināšanā,” teikts publikācijā.
“Apņemamies ievērot drošības nedalāmības principu, ko NATO bloks rupji pārkāpj. Esam dziļi nobažījušies par bezatbildīgām un vienkārši bīstamām darbībām, kas var apdraudēt globālo kodoldrošību. Mēs nepiekrītam nelikumīgām vienpusējām sankcijām, kuras ir jāatceļ,” uzskaitīts rakstā.
Iespējama shēmošana, lai apietu sankcijas
ASV Kara studiju institūts (ISW), analizējot Ķīnas prezidenta vizīti Maskavā, norāda, ka Ķīnas uzņēmumi esot pārdevuši Krievijas uzņēmumiem dronu daļas un iekārtas, ko varētu izmantot militāriem mērķiem.
NEW: Chinese President Xi Jinping will meet with Russian President Vladimir #Putin during a state visit to #Russia from March 20-22 likely to discuss sanctions evasion schemes and Chinese interest in mediating a negotiated settlement to the war in Ukraine. https://t.co/FdZkRYubqv pic.twitter.com/bqkmpLNUu5
— ISW (@TheStudyofWar) March 18, 2023
Analītiķi lēš, ka Sji, iespējams, plāno ar Putinu un citām Krievijas amatpersonām apspriest sankciju apiešanas shēmas, lai atbalstītu Ķīnas aprīkojuma pārdošanu un piegādi Krievijai.
ISW atzīmē, ka 1. martā Lukašenko un Sji parakstīja 16 nolīgumu paketi, kas varētu palīdzēt apiet Rietumu sankcijas pret Krieviju, nosūtot Ķīnas produktus caur Baltkrieviju.
Militārie analītiķi arī uzskata, ka Ķīnas līderim ir ambīcijas būt par starpnieku sarunās starp Krieviju un Ukrainu. Viņš varētu atsaukties uz saviem panākumiem diplomātisko attiecību atjaunošanā starp Irānu un Saūda Arābiju.
Ķīnai svarīgi, lai Maskavā noturas pašreizējais režīms
“Ķīnai kopumā ir vienalga, kur iet frontes līnija – 100 km uz rietumiem vai 100 km uz austrumiem, kurš karogs plīvo virs Bahmutas. Viņiem ir svarīgi, lai karš nenovestu pie pašreizējā režīma sabrukuma Krievijā un lai Maskavā netiktu izveidota prodemokrātiska, prorietumnieciska valdība,” intervijā raidsabiedrība “BBC” vērtē “Carnegie Center” Maskavā pētnieks Aleksandrs Gabujevs.
Viņaprāt, vizītes laikā tiks pieņemts plašs ekonomisko nolīgumu kopums. “Mēs nezinām, kuras no tām būs publiskas,” piebilda Gabujevs.
“Miera plānu”, ko Ķīna piedāvājusi Krievijai un Ukrainai, Gabujevs nosauca par “vīģes lapu”, kas “ļauj Ķīnai ierasties Maskavā”, padziļināt attiecības ar Krieviju, vienlaikus “sakot, ka tas nav tikai ciniska fakta, ka Krievija šobrīd atrodas situācijā, kad tai ir ārkārtīgi vājas “sarunu “sviras”, izmantošana”.
Baltajā namā uzskata, ka Sji un Putina tikšanās vienpusējā darba kārtība var kaitēt Ukrainai. “Ķīnas miera plāns, kas tiks iesniegts Putinam, var ietvert noteikta veida pamieru, kas vienkārši ļautu Krievijai pārgrupēt savus spēkus turpmāku uzbrukumu veikšanai,” ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvi sakariem ar presi Džonu Kērbiju citē raidsabiedrība CNN.
Viņš uzsvēris, ka pamiers faktiski būtu Krievijas veiktās Ukrainas iekarošanas ratifikācija.
Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda atzīmējis, ka Ķīnas loma saistībā ar karu Ukrainā ir drīzāk destruktīva nekā konstruktīva.
“Diemžēl es redzu, ka Ķīnas mērķis ir šī kara turpināšanās, lai šis karš kļūtu vēl asiņaināks, un šādā situācijā Ķīna slēpti vai atklāti atbalsta Krieviju,” Nausēdas intervijā telekanālam “Euronews” sacīto citē LETA.
“Ir ļoti grūti noticēt, ka Ķīnai var būt starpnieka loma starp abām valstīm. Tai vismaz vajadzētu būt neitrālai,” teica Lietuvas prezidents. “Pagaidām manā vērtējumā Ķīnas loma ir drīzāk destruktīva nekā konstruktīva.”
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
