Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Kāpēc daļa emigrācijas jauniešu Anglijā nevēlas brīvprātīgi pieteikties Valsts aizsardzības dienestam Latvijā
Saeimā vēl tiek slīpēts Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts, bet nu puslīdz jau skaidrs, ka pirmais– brīvprātīgais – iesaukums sāksies pirmajā jūlijā un pēc tam jauniešiem būs jādien obligāti. Bija jautājums par to, kā šī sistēma attieksies uz Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs. Aizsardzības ministrija skaidro, ka emigrācijas jauniešiem pavēstes netiks sūtītas, ka valsts iestādes būs informētas par, to ka viņi dzīvo ārpus Latvijas. Vienlaikus, emigrācijas jaunieši tiek aicināti militārajām apmācībām pieteikties brīvprātīgi. TV3 Ziņu reportāža no Anglijas gan liek domāt, ka atsaucība nebūs diezko augsta.
Pirms lidošanas uz Angliju ievietojām emigrācijas tautiešu forumos internetā aicinājumu atsaukties jauniešus, kas apsver iespēju šovasar brīvprātīgi pieteikties militārajā dienestā Latvijā. Vecāki aizkaitinātā tonī teica nekustināt šo tematu, citi savukārt pārbaudot reģistru, vai tiešām izdeklarējuši ārā bērnus no Latvijas, lai viņiem neatsūtītu pavēsti par obligāto ierašanos militārajā dienestā.
Intervijai atsaucās Pīterboro dzīvojošais divdesmitgadīgais Kristers Plaudis. Anglijā ieradās, kad vēl bija bērns. Viņš ar atvieglojumu uztvēris ziņu, ka emigrācijas tautiešiem militārais dienests nebūs obligāts, taču aizsardzības ministrijas aicinājumam pieteikties brīvprātīgi Kristers netaisās. Viņš sācis finansiāli nostabilizēties Anglijā. Došanās uz dienestu Latvijā nozīmētu uz gadu iesaldēt savas attīstības ieceres
“Ja viņi teiks, ka esmu valsts nodevējs – es neuzskatu sevi par tās valsts iedzīvotāju, ja tā valsts neko man nav devusi. Ja man tā devusi bēdas, sliktus apstākļus, es nejūtu, ka man tai būtu kaut kas jādod atpakaļ. Ja man tur būtu bijuši labāko dzīves apstākļi pirms es atbraucu uz Angliju, es būtu gatavs sevi nolikt uz līnijas, lai to aizstāvētu, bet starp Latviju un mani nav saiknes,” saka Kristers.
Arī Adriana plānos nav brīvprātīgā atsaukšanās aicinājumam apgūt militārās prasmes Latvijā: “Patriotiski tas varētu nebūt. Es īsti nedzīvoju Latvijā. Man nav kopības sajūta. (TV3: Bet nu morāls pienākums?) Īsti nē, morāls pienākums, nedomāju. Atgriežoties Latvijā, te tev nekas vairs nepaliek pie kā atgriezties. Tie deviņi mēneši ir ļoti ilgs laiks, Darba pozīciju neturēs. Nav garantijas, ka tev būs kur strādāt un atsākt to ritmu.”
Anglijā 14 gadus dzīvojošais Eduards un Kirils esot tik ļoti asimilējušies angliskajā vidē, ka grūtības pilnvērtīgi izteikt domas latviešu valodā. Intervijā vieglāk esot sniegt angliski. Šie puiši nevēlēšanos doties brīvprātīgi uz militāro dienestu Latvijā argumentē ar mazo ikmēneša maksu. Tādu Anglijā te varot nopelnīt četrās vai pat trīs dienās.
“Man ir bizness tagad. To nāktos zaudēt. Tiktu zaudēti dzīves deviņi mēneši. Par 350 eiro mēnesī. Tā ir dzīves izniekošana,” saka Kirils.
“Ja viņi mani piespiestu doties, skaidrs, ka ietu, nebēgtu prom un nemeklētu attaisnojumus, neviltotu medicīniskus aizbildinājumus, kāpēc nedoties. Taču tā kā man ir izvēle, es izvēlos nedoties. Es dzīvoju te. Te ir visa mana dzīve. Ģimene, draugi, darbs, nostabilizēta dzīve. Tā nebūtu laika lieka šķiešana, bet aizvainojoša ir tā naudas summa, ko par dienestu maksātu. Tā nav motivējoša, lai brauktu to darīt,” teic Eduards.
Uz TV3 Ziņu jautājumu, ko šie jaunieši atbildētu tiem, kuri šādas atbildes nosauc par nepatriotiskām Eduards saka: “Es neredzu, kādā veidā mana nedošanās militārā dienestā tiktu uzskatīta par nodevību. Dienas beigās esmu lepns būt par latvieti, nesaku, ka esmu anglis. Ja man būtu līdzekļi, es atgrieztos Latvijā. Man patīk tā zeme, vēlētos tur dzīvot, bet apstākļu dēļ es to nedarīšu. Ja kāds uzskata, ka mana nedošanās uz militāro dienestu ir valsts nodevība, nezinu, ko teikt, bet jūs kļūdāties. Es mīlu to zemi, bet militārās lietas es nedarīšu.”
“Ja vēlies savu nākotni saistīt ar militāro karjeru, tad ir vērts to darīt. Es neredzu pamatotu iemeslu teikt, ka neesam patrioti, ja neesam militārajā dienestā. Nav tur sakarību,” norāda Kirils.
Šie Anglijas pilsētā Pīterboro dzīvojošie puiši visis kā viens atzīst – ilgojas pēc Latvijas, vēlētos kādu dienu atgriezties uz dzīvi, taču finansiālās ambīcijas spējot īstenot šobrīd emigrācijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
