tv3.lv

Igaunijas prezidents: NATO atgriešanās 1997.gadā nav iedomājama

NATO atgriešanās 1997.gadā, kā to vēlētos Krievija, nav iedomājama, piektdien sociālajā tīklā “Facebook” paziņojis Igaunijas prezidents Alars Kariss, iesakot Maskavai padomāt, kas īsti kopš tā laika pamudinājis vēl 14 dalībvalstis pievienoties aliansei.

21. janvārī 22:13

Kā norāda prezidenta birojs, Kariss nācis klajā ar politisku paziņojumu, apzinoties, ka Igaunijas iedzīvotāji ir noraizējušies par nokaitēto starptautisko situāciju, un uzsvēris, ka Igaunija izdarījusi visu iespējamo savas drošības garantēšanai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Vakar vakarā viens žurnālists televīzijas interviju sāka ar jautājumu: “Kad sāksies karš?”. Tas liecina, ka cilvēki ir noraizējušies. Trīs krīzes – koronavīruss, augstās elektroenerģijas cenas un drošība – vieš nedrošību, varbūt pat bailes,” viņš rakstījis.

“Savās ārvalstu vizītēs, no kurām pēdējā bija Zviedrijā, esmu sajutis, ka būtībā visa Eiropa ir noraizējusies un vēlas dialogu spriedzes mazināšanai. Tomēr atbildi uz žurnālista jautājumu es nezinu. Protams, es gribu, lai izdodas diplomātiskie pūliņi un lai karš nesākas,” norādījis Kariss. ” Vienlaikus situācija ap Ukrainu Krievijas darbību dēļ ir ārkārtīgi nokaitēta. Ceru, ka Krievija nesāks jaunu uzbrukumu Ukrainai, tomēr mēs īsti nezinām, kas notiks tuvākajās nedēļās un mēnešos. Igaunija un mūsu sabiedrotie visu laiku vērīgi seko situācijai, mums šim nolūkam ir acis un ausis, mēs esam gatavi reaģēt ātri un precīzi.”

“Vienu es zinu skaidri – Igaunija izdarījusi visu iespējamo savas drošības garantēšanai, un mums nav jābaidās. Igaunija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Krievija neuzbruks Eiropas Savienībai un NATO,” viņš rakstījis.

“Taču Krievijas prasība “pagriezt vēsturi atpakaļ uz 1997.gadu, citādi…” patiesībā ir politisks uzbrukums NATO, un šim uzbrukumam mēs stingri pretosimies. Kopš 1997.gada aliansei pievienojušās Albānija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Melnkalne, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ziemeļmaķedonija – 14 valstis jeb gandrīz puse no dalībvalstu kopskaita,” atgādinājis Igaunijas prezidents.

“Pagriezt vēsturi atpakaļ uz 1997.gadu, uz laiku pirms NATO paplašināšanās uz austrumiem, – tas nav iedomājams un tā nenotiks, jo NATO tādu lēmumu nepieņems. Tas nozīmētu NATO beigas, bet vienlaikus arī ES beigas, jo daudzas valstis ietilpst abās šajās organizācijās,” viņš uzsvēris. “Protams, ārpus šīm savienībām ir valstis, kuras gribētu NATO un ES izjukšanu un darbojas šādā virzienā, draud un izvirza ultimātus. Tas neizdosies.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Krievijai derētu vēlreiz pārdomāt, kāpēc šīs 14 valstis gribēja iestāties NATO, kāpēc tās šai aliansē saskatīja savas drošības garantijas un no kā meklēja aizsardzību,” aizrādījis Kariss.

“Gluži tāpat, kā NATO valstis necenšas diktēt, kas drīkst būt Kolektīvās drošības organizācijas dalībvalstis un kādā veidā tās drīkst garantēt savu drošību, arī mēs neuzskatām par iespējamu, ka kāds varētu diktēt, kurš Eiropā drīkst vai nedrīkst piederēt pie NATO un ko NATO drīkst darīt savu sabiedroto aizsardzībai,” viņš uzsvēris. “Mēs neslēpjam, ka Krievijas darbību dēļ ir svarīgi sagatavoties NATO atturošā potenciāla un aizsardzības spēju stiprināšanai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas austrumu spārnā; ne mazāk svarīgi ir saglabāt alianses stratēģisko vienotību, Eiropas un ASV bezierunu kopību.”

“Protams, mēs ar sabiedrotajiem esam gatavi uz dialogu ar Krieviju, ja Krievija to patiesi vēlas un ir gatava deeskalēt situāciju Eiropā, taču teikšu vēlreiz – mēs neapspriedīsim, kā sagraut NATO,” rakstījis Igaunijas prezidents.

“Es pilnībā atBalstu Igaunijas valdības darbību šīs drošības krīzes apstākļos, kad koalīcija saskaņojusi papildu soļus attiecībā uz nacionālās aizsardzības attīstību tuvāko gadu laikā, kas stiprinās mūsu aizsardzības un savaldīšanas potenciālu un palielinās Igaunijas ieguldījumu NATO kolektīvajā aizsardzībā. (..) Ceru, ka šo politiku atbalstīs visas parlamentā pārstāvētās partijas,” viņš norādījis.

“Savā Jaungada uzrunā es sacīju, ka bailes un bēdas nepalīdz tikt galā ne ar iekšējām, ne starptautiskajām problēmām. Vēlreiz atkārtoju – Igaunija nav viena un nepaliks viena, ja mēs spēsim saredzēt pasauli sev apkārt, saskatīt gan briesmas, gan iespējas. Un, kas ir tikpat svarīgi – Igaunija nepametīs vienus savus draugus, ja tiem būs vajadzīga palīdzība,” apliecinājis Kariss.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm