Saturs turpinās pēc reklāmas

Igaunijas prezidents aicina valstī palielināt NATO karaspēku aizstāvībai pret Krievijas draudiem

Igaunijas prezidents Alars Kariss aicinājis palielināt NATO karavīru skaitu valstī, ņemot vērā Krievijas saasināto agresiju Eiropas austrumu flangā.

13. janvārī 16:55

Intervijā “Politico”, ko kaimiņvalsts prezidents sniedza pēc sarunām ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, Kariss ceturtdien, 13. janvārī, teica, ka Vladimira Putina Krievijas karaspēka izvietošana uz Ukrainas robežas rada bažas un ka NATO pēc iespējas drīzāk vajadzētu stiprināt savu aizsardzību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

“Mēs vēlamies, lai Igaunijā būtu vairāk NATO karaspēka. Mums ir nepieciešama spēcīga NATO klātbūtne, lai pārliecinātos, ka mums neuzbruks,” sacīja Kariss, piebilstot, ka tas nepieciešams vienīgi aizsardzības nolūkā. Viņā arī atzinīgi novērtēja Dānijas neseno lēmumu palielināt savu militāro klātbūtni Lietuvā, šomēnes izvietojot iznīcinātājus zem NATO karoga.

Kad tika nospiests Maskavas iebrukums Igaunijā, Kariss ierunājās piesardzīgi. “Tu nekad nezini, kas sekos. Atskatoties vēsturē, ir bijuši pārsteigumi,” viņš teica.

Lasi vēl:

Igaunijas prezidents arī atzina, ka uz iepriekš minētajām domām vedina Krievijas karaspēka izvietošana uz Ukrainas robežas. “Katru reizi, kad rodas šāda situācija, piemēram, tagad Ukrainā, rodas šādi jautājumi,” viņš norādīja.

Igaunijas prezidents arī apstiprināja, ka martā plāno piedalīties augsta līmeņa vizītē Ukrainā, taču ar Putinu viņš patlaban neplāno sēsties pie sarunu galda. Savu priekšteci Kersti Kaljulaidu Baltijas partneri kritizēja par sarunām ar Krievijas līderi Maskavā.

“Attiecību stāvoklis [ar Krieviju] patlaban ir iesaldēts. Tā nav tikai Igaunija, kas tās iesaldējusi, bet visa Eiropa. Pirmais solis sākt kaut kādā veida diskusiju ir caur NATO,” sacīja Kariss.

Pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gadā NATO savas karaspēka vienības nosūtīja uz Lietuvu, Latviju un Igauniju, kā arī Poliju, katrā valstī izmitinot aptuveni 1000 karavīru.

Jau vēstīts, ka Maskava ir pieprasījusi NATO samazināt savu klātbūtni Eiropas austrumu robežās un vēlas garantijas, ka Ukraina un Gruzija nekad nepievienosies aliansei.

Tikmēr NATO ģenerālsekretāru Jenss Stoltenbergs trešdien, 12. janvārī, sacīja – ja Putins sāktu iebrukt Ukrainā, NATO nevilcinātos stiprināt savu aizsardzību.

“Ja Krievija kārtējo reizi pielietos spēku pret Ukrainu un turpinās iebrukumu Ukrainā, tad mums ir nopietni jāizvērtē nepieciešamība vēl vairāk palielināt savu klātbūtni alianses austrumu daļā,” sacīja Stoltenbergs.

NATO aizsardzības ministri februāra vidū plāno sanāksmi, lai pārskatītu saspīlējumu attiecībās ar Krieviju.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas