tv3.lv

Igaunijā un Lietuvā nav vakcinācijas biroju, iztiek ar esošajiem darbiniekiem

2021. gada 26. martā 20:04

Lai arī Latvija pēdējās dienās manāmi kāpinājusi vakcinēšanās jaudu, mums aizvien ir otrs zemākais pret Covid-19 vakcinēto rādītājs Eiropā. Galvenā problēma ir vakcīnu trūkums, tāpēc liela cerība tiek saistīta ar masveida potēšanos, kas sākšoties nākammēnes.

Lai visu procesu organizētu – Vakcinācijas biroja 10 darbinieki netiek galā ar pieaugošo darba slodzi, tāpēc izskan lūgums piešķirt finansējumu papildu cilvēku algošanai.

Ne Lietuvā, ne Igaunijā nav izveidoti vakcinācijas biroji. Neesot arī klāt pieņemti papildu cilvēki. Lietuvā un Igaunijā vakcinācijas procesu organizē ministriju un to pakļautības iestāžu līdzšinējie darbinieki. Turklāt vakcinācijas organizētājiem kaimiņvalstīs neesot palielinātas pamatalgas.

Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāve Eva Lehtla norāda: “Algas palikušas nemainītas. Taču, ja strādā nedēļas nogalēs, tiek piemaksāts par virsstundām. Vakcinācijas plānošanu Igaunijā sākām pērn vasarā, kad vairāku iestāžu pārstāvji sanāca uz darba grupu. Izrādījās, ka šī pati darba grupa bija spējīga arī reāli uzsākt vadīt visu vakcinācijas procesu. Darba grupu veidoja visi līdzšinējie darbinieki no Veselības pārvaldes, zāļu valsts aģentūras, veselības apdrošināšanas fonda, veselības un labklājības informācijas sistēmu centra, pārstāvji no ģimenes ārstiem un slimnīcām.”

Savukārt Lietuvas veselības ministrijā saka – iztikuši ar esošajiem darbiniekiem, jo speciāla vakcinācijas biroja izveidi sabiedrība varētu uztvert kā naudas lieku tērēšanu.

“Tas būtu sabiedrībā izsaucis neapmierinātību un nevajadzīgu spriedzi. Šobrīd secinām, ka lieliski tiekam galā ar esošajiem cilvēkresursiem. Mums nav nekādas vajadzības veidot speciālu vakcinācijas projekta biroju. Mēs izmantojam esošos resursus. Veselības ministrijas un padotības iestāžu darbiniekiem vienkārši piešķīrām jaunu uzdevumu – vakcinācijas organizēšanu. Šajā visā neesam ieguldījuši papildu naudu,” skaidro Lietuvas veselības ministrijas padomnieks ilgtermiņa veselības aprūpē Marjus Čurļonis.

Latvijas veselības ministram Danielam Pavļutam (AP) tā esot pirmā dzirdēšana, ka kaimiņvalstis spējot organizēt vakcināciju ar valsts pārvaldes esošajiem darbiniekiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Es atļaušos stingri apšaubīt to, ka Igaunijā un Lietuvā nekādi papildu spēki netiek likti lietā. Es tiešām to apšaubu. Es noskaidrošu, jo Jūs mani faktiski ieintriģējāt,” TV3 Ziņām norādīja Pavļuts.

Svarīgi gan pieminēt, ka Lietuvā un Igaunijā pēc būtības gadiem ilgi finansējums veselības aprūpes sistēmai ir bijis krietni lielāks nekā Latvijā. Un, iespējams, tāpēc kaimiņvalstīs iestāžu darbinieki tagad ir daudz motivētāki esošās algas ietvaros veikt papildu pienākumus. Tikmēr ar zemajām algām ilgstoši badinātās Latvijas Veselības ministrijas un padotības iestāžu darbinieki šobrīd izdeg, raksta atlūgumus un neesot spējīgi klāt vēl ņemt vakcinācijas organizēšanas slodzi. Pat Vakcinācijas biroja 10 darbinieki netiekot ar slodzi galā, tāpēc veselības ministrs šonedēļ lūdza valdību piešķirt papildu finansējumu vēl 7 citu darbinieku algošanai.

Lasi arī – Aptauja: iedzīvotāji skeptiski par Vakcinācijas biroja lietderīgumu

“Lai veiktu pieprasījumu apstrādi un manuāli tuvākās pāris nedēļas, vēl kamēr netiks iedarbināta vakcinācijas IT sistēma, tās pilna funkcionalitāte būs aprīļa vidū atbilstoši noslēgtajam līgumam, tikmēr mēs apstrādājam sarakstus daļēji manuāli uz “Excel” pamata,” saka Pavļuts.

Kamēr Latvijā par 1,45 miljoniem eiro šobrīd programmē jaunu IT sistēmu vakcinācijas procesa vadībai, Lietuvā un Igaunijā izmanto savas jau esošās e-veselības. Pretstatā bēdīgi slavenajai Latvijas e-veselībai, Igaunijā un Lietuvā e-veselību programmēšanas laikā pirms vairākiem gadiem tika iekļauta arī vakcinēšanas funkcija, un tagad to var pielietot.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Ļoti maz labojumu tika veikti vakcinācijas pielāgošanai, bet to darīja mūsu pašu darbinieki bez papildu samaksas,” saka Čurļonis.

Kaimiņvalstīs gan atzīst – viņu e-veselības sistēmās vienalga ir būtiski trūkumi.

Čurļonis turpina: “Lai arī visas prakses un vakcinācijas centri ir savienoti e-veselībā, informāciju par vakcīnu skaitu un loģistiku vienalga nāksies apstrādāt manuāli.”

Arī Igaunijas e-veselība nespēšot automatizēt vakcīnu sadales un izvadāšanas organizēšanu pa vairāk nekā 400 kabinetiem. Masveida vakcinācijas laikā tas var būt apgrūtinājums.

“Ir godīgi jāatzīst, ka vienkārši manuāli pildām “Excel” tabulas. Ja mēs mēnesi iepriekš zinām, cik konkrēti vakcīnu uz Igauniju atvedīs, tad spējam visu ķēdi bez problēmām tālāk organizēt. Mēs lēmām izmantot sistēmu, kas mums jau ir, lai no tās izspiestu maksimumu. Iespējamie negatīvie aspekti – sistēmā dažkārt var rasties apgrūtinājumi,” saka Killars.

Igaunija zināmā mērā pat ar skaudību raugoties, ka Latvijā tiek radīta vakcinācijas procesa vadības programmatūra.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Ja domājam par vakcinācijai mērķētas, vienas specifiskas IT sistēmas priekšrocībām, tad tas ir ātrums un to vienlaikus var lietot visā valstī. Ar vienu IT rīku jūs Latvijā nodrošināsiet visus vakcinācijas procesu. Summa – 1,4 miljoni eiro -, ko Latvijai šai sistēmai tērē, uz kopējā fona nav pat daudz, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm. Ja Latvijā šo programmatūru izmantos vēl turpmākos gadus arī cita veida vakcinācijai, tad tā ir labi iztērēta nauda,” skaidro Killars.

Kad Latvijā aprīļa vidū palaidīs uzprogrammēto vakcinācijas vadības sistēmu, tās veiktspēju no malas vērtēšot arī igauņi un, iespējams, varētu apsvērt kādas atsevišķas komponentes pārņemt un integrēt savā e-veselībā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm