Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Igaunijā sākusi darboties agrīnās brīdināšanas paziņojumu sistēma
Igaunijā sākusi darboties iedzīvotāju apziņošanas sistēma īpaša apdraudējuma gadījumā. Atrodoties potenciāli bīstamā zonā – vai tie būtu plūdi, meža ugunsgrēks vai kas cits, – cilvēks tālrunī saņem brīdinājuma īsziņu. Pirms sistēmas palaišanas tās testos piedalījās ap pieciem tūkstošiem cilvēku, sniedzot atsauces par vēstījuma saprotamību un citām niansēm, vēsta TV3 Ziņas.
Jaunā apziņošanas sistēma paredz ne vien brīdināt – kāds tieši ir bīstamība, kādā rādiusā vai teritorijā, bet arī sniegt norādes kā rīkoties. Tāpat, kur gūt papildus informāciju.
“Ja atskatāmies uz pērno gadu, tad Igaunijā mums bijuši vairāki lieli ugunsgrēki, kad šāda paziņojuma izsūtīšanai būtu bijis pamats. Piekrastes piesārņojums Hijumā – sākumā nebija zināms, kāda viela noplūdusi, tādēļ īpaši svarīgi atturēt cilvēkus no peldēšanās. Vai, piemēram, elektroapgādes pārrāvuma situācijās.”
Brīdinājuma īsziņas nenāk visiem iedzīvotājiem. Tikai tiem, kas jau atrodas vai ierodas apdraudētajā sektorā. Šis aspekts vismaz daļai sabiedrības licis uzdod jautājumu – kā ar datu aizsardzību, ja jau sistēma zina, kur šobrīd atrodos.
“Šeit jāņem vērā, ka dati par lietotājiem nenonāk valsts rīcībā. Tie joprojām ir pie konkrētā mobilo sakaru operatora. Mēs iegūstam vispārinātu informāciju, cik lietotāju šobrīd ir konkrētajā bīstamības zonā un kuriem no tiem sūtīt ziņu.”
Kā sūtītājs saņēmēju telefonos parādās uzraksts “EE-ALARM”. Taču, ņemot vērā apstākli, ka šobrīd daudz krāpniecības gadījumu, papildus drošībai par īsziņas patiesumu var pārliecināties arī zvanot uz speciālu informatīvu tālruni, kā meklējot informāciju speciālā interneta lapā.
Latvija šobrīd vēl atrodas ceļā uz agrīnās brīdināšanas paziņojumu sistēmas ieviešanu. Konkrēts darbības sākuma termiņa vēl nav, taču visi trīs mobilo sakaru operatori Saeimas darbakārtībā esošo likumprojektu konceptuāli atbalsta.
Vēl par Igaunijas civilās aizsardzības sistēmas pilnveidi runājot, turienes iekšlietu ministrija nākusi klājā ar iniciatīvu desmit gadu laikā būtiski uzlabot situāciju ar patvertnēm. Patvēruma vietas būtu iedalītas – publiskajās, kas būtu pieejamas jebkuram un privātajās, kas domātas konkrētās mājas iemītniekiem.
Daļu telpu varētu iegūt pielāgojot jau esošo daudzdzīvokļu māju pagrabus, taču galvenais uzsvars – uz nākotnes jaunajiem projektiem.
Desmit gadu laikā, šādi varētu identificēt telpas, kur patverties vismaz 700 000 cilvēku jeb aptuveni pusei no valsts iedzīvotāju skaita. Pašlaik patvertnēs valstī vietu pietiek apmēram 60 000 iedzīvotāju. Patvertņu izvietojums nule publicēts internetā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
