Grimst banku akcijas: Vācijas "Deutshe Bank" zaudē pat 14% vērtības

Banku un finanšu pakalpojumu sniedzēju akcijas piektdien pazemināja Eiropas akciju indeksus, ņemot vērā joprojām pastāvošās bažas par kopējo stāvokli nozarē. Papildu spiedienu radīja ziņas par “Credit Suisse” un “UBS”, kurās ASV izmeklēšanas iestādes veic revīziju aizdomās par palīdzību Krievijas oligarhiem sankciju apiešanā.

“Credit Suisse AG” un “UBS Group AG” akcijas piektdien kritās attiecīgi par 7% un 6,5% pēc tam, kad aģentūra “Bloomberg” pavēstīja, ka abas ir to banku vidū, kuras tiek pārbaudītas ASV Tieslietu ministrijas izmeklēšanas ietvaros par iespējamo palīdzību Krievijas oligarhiem sankciju apiešanā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Austrijas “Raiffeisen Bank International” akcijas samazinājās par vairāk nekā 5,6%. Kā “tv3.lv” jau ziņoja, ECB izdara spiedienu uz šo banku, lai tā pārtrauktu savu ienesīgo rūpalu Krievijā.

Uz šī vispārējā grimstošā fona, Vācijas “Commerzbank” akciju vērtība samazinājās par 9%, Francijas” Société Générale” – par 7%, bet Somijas “Nordea” – par 9,8%.

Grimst jau trešo dienu pēc kārtas

Tikmēr lielāko akciju vērtības kritumu – par 14% – darba nedēļas izskaņā piedzīvoja Vācijas “Deutsche Bank”. Tas tiek saistīts ar strauju saistību neizpildes risku apdrošināšanas izmaksu lēcienu, kas radīja bažas par Eiropas banku nozares stabilitāti kopumā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Deutshe Bank” akcijas grimst jau trešo dienu pēc kārtas, un pēdējā mēneša laikā jau zaudējušas vairāk nekā piekto daļu savas vērtības.

Kā analizē “Reuters”, “Deutsche Bank” ir ziņojusi jau par desmit piedzīvotiem peļņas ceturkšņiem kopš pabeigta vairāku miljardu eiro vērtā bankas pārstrukturēšana, kas sākās 2019. gadā ar mērķi samazināt izmaksas un uzlabot rentabilitāti.

Kredītiestādes gada neto ienākumi 2022. gadā sasniedza 5 miljardus eiro, kas ir par 159% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

“Deitsche Bank” maksātspējas rādītājs 2022. gada beigās sasniedza 13,4%, likviditātes seguma rādītājs bija 142%, bet neto stabila finansējuma rādītājs – 119%. Kā atzīmē analītiķi, šie skaitļi neliecina, ka būtu pamats bažām par bankas maksātspēju vai likviditātes problēmām.

Risks, ka nespēs savaldīt satricinājumus

“Pie ekonomiskās vides nenoteiktības un investoru uzticības nestabilitātes pastāv risks, ka politikas veidotāji nespēs ierobežot pašreizējos satricinājumus bez ilglaicīgākām un potenciāli smagām sekām banku sektorā un ārpus tā,” brīdina kredītreitingu aģentūras “Moody’s” analītiķi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Vēl pirms banku spriedzes izpausmēm mēs prognozējām, ka 2023. gadā globālie kreditēšanas nosacījumi turpinās pasliktināties ievērojami augstāku procentu likmju un zemākas izaugsmes, tostarp dažās valstīs piedzīvotās recesijas dēļ.”

“Moody’s” analītiķi: centrālajām bankām turpinot centienus savaldīt inflāciju, jo ilgāk saglabāsies stingri finanšu nosacījumi, jo lielāks risks, ka “spriedze izplatīsies ārpus banku sektora, izraisot lielāku finanšu un ekonomisko kaitējumu”.

Žurnālists kopš 1992. gada. Atspoguļo sociālpolitiskus notikumus un procesus. Strādā ar pārliecību, ka uzticamas ziņas ir pirmās nepieciešamības prece ikvienam, kā arī vitamīni veselīgas pilsoniskās telpas veidošanā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm