tv3.lv

ES un NATO priekšā satraucošas nedēļas – Lepēna cīnās par Francijas prezidenta krēslu

Jau atkal Francijas prezidenta krēslu noskatījusi Marina Lepēna, kura ilgstoši bijusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītāja. Šoreiz cīņa par prezidenta krēslu solās būt jo īpaši spraiga.

Svētdien, 10. aprīlī, notikušajā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvis pašreizējais Elizejas pils saimnieks Emanuels Makrons (28,1 līdz 29,7%) un Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna (23,3 līdz 24,7%), liecina Francijas telekanālu prognozes. Viņi cīņu turpinās balsošanas otrajā kārtā 24. aprīlī. Cīņa solās būt spraiga.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lasi vēl – Francijā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā sacentīsies Makrons un Lepēna

Lepēnas draudzīgās attiecības Kremļa saimnieku

Krievijas iebrukums Ukrainā šā gada 24. februārī izmainīja ne tikai pasaules kārtību, bet arī lielas daļas pasaules ietekmīgāko cilvēku attieksmi pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Visneērtāk šobrīd jūtas Putina kādreizējie kvēlākie atbalstītāji, viņu vidū ir arī Marina Lepēna.

Laikā, kad Krievija savilka savus spēkus pie Ukrainas robežām, Lepēna bija viena no tām politiķēm, kura neticēja, ka Krievija tiešām veiks militāru iebrukumu neatkarīgā Eiropas valstī.

Nacionālās apvienības līdere gadiem ilgi baudīja tuvas attiecības ar Kremļa saimnieku. 2017.gadā savas kampaņas ietvaros Lepēna pat viesojās Kremlī un atbalstīja Maskavas lēmumu par Krimas aneksiju 2014.gadā.

Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, viņa neticēja, kas tas varētu notikt un nespēja saskatīt, pēc kā Krievija tik ļoti tiecas Ukrainā. Vēl jo vairāk, viņa nosodīja Makronu “aukstajās attiecībās ar Putinu”, sakot, ka pati tādas neveidotu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tomēr Lepēna savu nostāju pēc 24.februāra ir krasi mainījusi. Viņa savā tīmekļa vietnē pauda, ka neredz nekādu iemeslu attaisnot iebrukumu Ukrainā un pieprasīja tūlītēju kara pārtraukšanu, raksta Politico.

Arī Makrona virzienā jau iepriekš izskanējuši pārmetumi par vairākkārtējām telefonsarunām ar Krievijas līderi. Rietumu pasaulē netrūka tādu, kas pārmeta Makronam “koķetēšanu ar Putinu”.

Varas maiņas ietekme uz ES un NATO

NATO un Eiropas Savienībai (ES) priekšā tagad ir divas nervus kutinošas nedēļas. Lepēna vēlēšanu pirmajā kārtā ieguva 23,4% balsu, kas ir viņas līdz šim labākais rezultāts.

Kaut arī prognozes liecina, ka Makronam izdosies nosargāt savu prezidentūru un iegūt vēl vienu termiņu, viņam priekšā ir daudz sīvāka cīņa ar Lepēnu nekā 2017.gadā.

Ņemot vērā Lepēnas mainīgo nostāju attiecībā pret Krieviju, Francijai šobrīd tiek pievērsta milzu uzmanīga gan no Eiropas, gan Vašingtonas. Vēlēšanu rezultāts varētu noteikt, cik uzticīgs partneris Francija paliks cīņā pret Putinu un viņa īstenoto karu Ukrainā, analizē BBC.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ja viņai izdosies pārspēt Makronu arī otrajā vēlēšanu kārtā, viņa potenciāli varētu nodarīt arī kaitējumu Eiropas Savienībai. Kaut arī Lepēnas partija ir noliegusi vēlmi pamest ES, Šengenas zonu un eirozonu, Lepēna jau ilgstoši ir paudusi savu nostāju kā eiroskeptiķe un vēlmi samazināt Francijas ieguldījumus ES.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm