Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
"Es arī atkāptos." Ukrainas "Amnesty" biroja vadītājas demaršu vērtē Latvijas NVO aktīviste
Protestējot pret Ukrainas biedru ignorēšanu, veidojot ziņojumu par civiliedzīvotāju stāvokli Krievijas iebrukuma apstākļos, “Amnesty International” Ukrainas biroja vadītāja Oksana Pokaļčuka izlēmusi atkāpties no amata. Šis gadījums raisa plašāku jautājumu par starptautisko organizāciju spēju sadzirdēt un respektēt vietējos nevalstisko organizāciju (NVO) aktīvistus.
“Nešaubīgi, es arī atkāptos,” sarunā “tv3.lv” teic “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) direktore Inese Vaivare, komentējot starptautiskās cilvēktiesību organizācijas “Amnesty International” Ukrainas biroja vadītājas Pokaļčukas demisiju.
Izcili. Visu cieņu. https://t.co/OjnJ7xPjYb
— Vaivare (@vaivarei) August 5, 2022
Par savu aiziešanu no amata O. Pokaļčuka pavēstīja pagājušajā piektdienā pēc organizācijas skandalozā ziņojuma, kurā apgalvots, ka Ukraina centienos atvairīt Krievijas uzbrukumu pakļauj briesmām civiliedzīvotājus. Turklāt ziņojuma veidošanā pilnībā ignorēti “Amnesty International” Ukrainas biedri.
Kā skaidrojusi Pokaļčuka, viņa no amata aiziet ar cerību mainīt starptautiskās organizācijas, padarot tās cilvēcīgākas, elastīgākas un spējīgākas efektīvi reaģēt uz krīzēm.
Tikmēr “Amnesty International” paudusi nožēlu par dusmām un sašutumu, ko organizācijas ziņojums radījis Ukrainā. Vienlaikus tā norāda, ka neatkāpjas no vērtējuma par to, ka Ukrainas militārpersonas civiliedzīvotājus pakļauj riskam. Tas nenozīmē, ka šādi pārkāpumi attaisno Krievijas rīcību, – norāda organizācijā.
Baltijas “ekstrēmisti”
“Jāteic, ka starptautiskajā vidē gan Latvijas, gan Baltijas organizācijas saistībā ar mūsu izpausmēm uzskata par diezgan ekstrēmistiskām, jo mēs diezgan atklāti uzsveram savus viedokļus. Un iestājamies par Ukrainu,” uzsver Vaivare.
Viņa starptautiskajā NVO vidē strādā jau desmit gadus, un, kā pati atzīst, viņai jau ir izveidojusies sajūta par to, kādas ir lomu spēles – kāda ir nacionālo organizāciju loma un kā rīkojas starptautiskās organizācijas.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Vaivare organizācijas “Viegli palīdzēt” ietvaros iesaistījās humānās palīdzības organizēšanā Ukrainai: “Tā kā Latvijā nav spēcīgu humānās palīdzības organizāciju, uzreiz vērsos pēc padoma pie starptautiskās humānās palīdzības organizāciju apvienības. Viņa pat neatbildēja. Protams, pieļauju, ka visi tur bija diezgan aizņemti. Tomēr tā nav tāda labā prakse.”
Vēlāk, organizējot palīdzības kravu sūtīšanu uz Ukrainu, Vaivare sapratusi, ka tā ir “tāda diezgan slēgta spēle”.
“Šīm milzīgajām organizācijām, kuras sēž pie galda ANO un kurām ir ļoti daudz resursu, kā arī laba reputācija, tādi kā mēs tām nemaz īsti neinteresē,” vērtē LAPAS vadītāja. Viņa salīdzina, ka to mēs redzam arī Ukrainas kontekstā saistībā ar “Amenesty International” ziņojumu.
Apgājuši paši savu organizāciju
“Patiesībā viņi ir apgājuši paši savu organizāciju valstī, un tas ir arī diezgan neētiski no organizāciju viedokļa,” spriež Vaivare. “Galvenā organizācija it kā saka, ka tās Ukrainas biedri arī ir ieinteresētā puse. Protams, bet tas nenozīmē, ka viņu viedoklim ziņojumā nebūtu jāparādās – tas var parādīties, kā šīs organizācijas vai šīs valsts viedoklis.”
LAPAS vadītāja atzīst, ka “Amnesty International” ziņojuma saturu ir grūti vērtēt, ja neesi pats bijis uz vietas klāt: “Tāpēc arī mana reakcija ir par pašu principu, ka ir jāiesaista Ukraina. Jo mūsu princips ir, ka jādzird arī tie, kas atrodas uz vietas.”
“Nevar teikt, ka cilvēki, kurus, gatavojot ziņojumu, organizācijas pārstāvji intervēja Ukrainā, nav ieinteresēti, kamēr pašas “Amnesty International” Ukrainas biedri ir ieinteresēti. Viņi visi ukraiņi. Jā, viņi ir dažādās pozīcijās, ar dažādu kompetenci, bet viņi jau arī ir ukraiņi. Tāpēc tas, pret ko iebilstu, ir principi, kādi piemēroti ziņojuma veidošanā.”
Vienlaikus NVO sadarbības platformas vadītāja atzīmē, ka arī brīdis, kad publicēts “Amnesty International” ziņojums par Ukrainas civiliedzīvotāju stāvokli kara apstākļos, ir ļoti izdevīgs Krievijai: “Jo visu laiku galvenais pārmetums Krievijai ir, ka tā pārkāpj noteikumus, uzbrūkot apdzīvotajām vietām. Bet šis ziņojums būtībā saka, ka tas var būt pamatoti.”
Tomēr “neviens nav balts”
“Protams, ir skaidrs, ka arī es neesmu neitrāla. Arī es uzskatu, ka Ukrainai ir jāuzvar. Un arī objektīvi, kā Zelenskis saka, ja šajās vietās uz mums šauj, mums tur ir jābūt. Bet tad ir jautājums, ko mēs darām ar civiliedzīvotājiem, vai mēs viņus tomēr izvedam. Un, ja resursu nav daudz, tad, visticamāk, mēs vispirms ieguldām tos militārajā aizsardzībā,” spriež LAPAS vadītāja.
Vaivare atzīmē, ka spēj palūkoties uz situāciju arī “Amnesty International” ziņojuma autoru acīm: “Tā ir taisnība – mēs nevaram apdraudēt civiliedzīvotājus.”
“Jāņem arī vērā, ka Ukrainā darbojas arī brīvprātīgi veidotas pusmilitāras grupas. Un nav jau arī teikts, ka “Amnesty International” ziņojumā minētie fakti attiecas tieši uz bruņotajiem spēkiem,” vērtē Vaivare.
“Neviens nav balts, būsim reālistiski,” teic Vaivare, runājot par iespējamiem Ukrainas puses pārkāpumiem.
“Salīdzinoši nesen man bija saruna ar pārstāvi no organizācijas, kura tieši iestājas par civiliedzīvotāju aizsardzību krīzēs. Ja skatāmies uz šādām krīzēm, mazāk attīstītās valstīs civiliedzīvotājus tādās mēdz uztvert kā objektus – taisīsim bēgļu nometni, pārvietosim, iedosim ēdienu. Tomēr šobrīd redzam, ka sabiedrība jau ir tik attīstīta, ka tā pati grib iesaistīties un darīt.”
Pēc Vaivares domām, arī Latvijā tas ir aktuāls jautājums: “Ja kaut kas notiks, cilvēki gribēs kaut ko darīt, nesēdēs taču 72 stundas uz somas. Šī tēma ir ļoti svarīga un šis brīdis arī starptautiski liek šajā jomā visam mainīties.”
NVO jāaudzē starptautiski muskuļi
Kā informē Vaivare, 29 LAPAS dalīborganizāciju starpā minētais Ukrainas gadījums nav apspriests un kopīga viedokļa šajā jautājumā nav. Tomēr šis temats būšot dalīborganizāciju darba kārtībā.
“Arī mums pašiem ir jāsāk audzēt muskuļi starptautiski, jo tas, ko redzu pēc šī Ukrainas piemēra, mūs var nedzirdēt tad, kad tas būs vajadzīgs.”
Runājot par kādu plašāku Eiropas NVO reakciju vai vērtējumu jautājumā par “Amnesty International” attieksmi pret organizācijas Ukrainas struktūru, Vaivare ir skeptiska. Kā piemēru, viņa min attīstības sadarbības platformu Eiropas apvienību, kuras biedri ir gan nacionālās platformas gan lielie tīkli.
“Mums pat tur nav izdevies izspiest paziņojumu par Ukrainu. Tāpēc, ka lielo humānās palīdzības jomā strādājošo tīklu nostāja ir, ka neko nevajag, jo šī nav mūsu tēma. Tie uzskata: kad sāksies sarunas par Ukrainas rekonstrukciju, tad nāksim klajā ar paziņojumiem,” stāsta Vaivare.
“Esam tur trīs Baltijas valstis, kas ļoti aktīvi par to runā, daļēji mums piebalso Austrumeiropa, bet, protams, viņi arī redz to nedaudz citādāk. Baltijas valstis cenšas veikt spiedienu no iekšpuses, bet ar to ir ļoti grūti,” viņa piebilst.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
