tv3.lv

EP deputāti par Ukrainas krīzi: Draudi ir ārkārtīgi augsti, atkāpšanās ceļu Putins neredz

22. janvārī 19:45

Kremļa popularitāte Krievijas sabiedrībā ir kritiski zemā punktā, arī ietekme pār bijušās Padomju Savienības valstīm mazinās un tas Vladimiru Putinu padara nervozu. Krievija ir noskaņota konfliktam un atkāpšanās ceļa Putina acīs, visticamāk, nav. Tā, komentējot starptautisko situāciju, – saka Eiropas Parlamenta deputāti.

Komentējot potenciālo Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Parlamenta ārlietu komitejas politiķi saka – Krievija ir noskaņota konfliktam  – šeit nav jautājuma, vai uzbrukums būs – bet gan kāds tas būs.

“Hibrīduzbrukums, kiberuzrubukums vai tiešs, militārs. Retorika ir ļoti bīstama – nav atkāpšanās punkta, Krievija ir noskaņota iet uz priekšu, viņiem ir jau sen izplānota misija, lai novāktu Ukrainu no ceļa uz NATO, ceļa uz Eiropu. Es uzskatu, ka mums šī situācija ir jāuztver ārkārtīgi nopietni, tik bīstamā un apdraudētā pozīcijā mēs neesam bijuši desmitiem gadu. Un mēs nevaram apstāties tikai pie mutisku vēstījumu sūtīšanas atbildot uz šo agresiju – ir nepieiešamas jau konkrētas, praktiskas darbības, lai atbalstītu Uktainu,” pauž Eiropas Parlamenta deputāts no Lietuvas, Petras Austervičus.

Runājot par ASV un NATO sarunām ar Krieviju amatpersonas saka – tie bija apzināti izvirzīti, neizpildāmi ultimāti, lai attaisnotu agresiju pret Ukrainu – pie tam demonstrējot – ka Maskava Briseli nezskata pat par sarunu partneri. Eiroparlamentārieši ir diezgan skeptiski par nekonkrētību no Savienotajām valstīm un arī NATO.

“Svarīgākais būtu lai rietumu demokrātijas turētos kopā, ko mēs redzam tagad, ir sarunas starp Krieviju un NATO, Krieviju un ASV, bet Eiropas Savienība šajās sarunās nepiedalās. Jā, mums ir konsultācijas ar NATO, ar ASV, bet tomēr mūsu pie sarunu galda nav. Es domāju, ka tas nav labs signāls. Krievijas armijas spēki ir vairākās Eiropas reģiona valstīs bez šo valstu piekrišanas – Ukraina, Gruzija, Moldova 00:16:18 Kas attiecas uz Ukrainu šiet ir jābūt ļoti skiadram politiskajam atbalstam, arī praktiskam atbalstam, stiprinot Ukrainas bruņotos spēkus. Mums ir jābūt gataviem dažāda veida uzbrukumiem, ne tikai militāram,” teic Eiropas Parlamenta deputāts no Igaunijas, Urmass Paets.

“Ir liela atšķirība starp valstīm, kuras ir NATO un kuras nav. Krievija joprojām domā, ka Ukraina un citas bijušās padomju savienības dalībvalstis, kuras nav NATO, Krievija domā, ka viņiem par šīm valstīm ir lielāka teikšana nekā mēs šeit varam iedomāties. Mums, Latvijai, Igaunijai, Lietuvai šis ir kā vēl viens apliecinājums tam, cik izškirošs lēmumums mūsu drošībai un neatkarības nosargāšanai bija iestāties NATO.”

Reaģējot uz potenciālu karadarbību Eiropas reģionā, Zviedrija pastiprinājusi armijas klātbūtni Gotlandes salā. Zviedru politiķis Tomass Tobe norāda – ja naidīgas valsts tik milzīga apjoma  karaspēks ir koncentrēts aiz durvīm – draudu līmenis ir ārkārtīgi augsts un šajā situācijā visiem būtu jābūt gatavības režīmā aizsargāt savas teritorijas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Situācija ir ārkārtīgi satraucoša, mes redzam šo Kremļa agresiju – Ukrainā, politiskajām spēlēm Baltkrievijā, rīcību Kazahstānā – tas ko mēs šiet sagaidām ļoti spēcīgu atbildi no EIropas. Mums ir jārunā vairāk, straujāk par sankciju pastirpināšanu. Arī NATO atbildei būtu jābūt spēcīgākai nekā tā ir patlaban. Putins šobrīd soli pa solim  mūs spiež pie zemes – vien demonstrējot savu nozīmību un to, ka ir ap sevi sasaucis visu rietumu uzmanību – mēs nedrīkstam pieķaut, ka mūs iedzen stūrī,” pauž Tobe.

Baltijas valstu politiķi uzsver drošības garantijas, ko sniedz dalība NATO. Īpaši tagad, kad Maskavas retorika un rīcība liecina par atgriešanos pagājušajā gadsimtā, kad lielvaras diktēja ietekmes sfēras. Bijušais Lietuavas premjers Andrius Kubiļus sarunā ar TV3 saka – Maskavas rīcība lielā mērā skairojama arī ar Krievijas iekšpolitisko situāciju.

“Krievija kļūst vājāka, Kremlis kļūt vajāks gan iekspolitiski, gan ārpolitikā ģeopolitiski – Kremļa popularitāte Krievijas sabiedrībā krīt – Kremlis zaudē ietekmi bijušās padomju savienības teritorijās – Viņš kļūst nervozs, izmisis un tas viņu padara arvien bīstamāku, mēs nevaram prognozēt ko viens slims cilvēks jūt un domā šajā situācijā, rīcība var būt neprognozējama, es pat teiktu vājprātīga un tas mūs satrauc,” saka Kubiļus.

Bažas, protams, arī Latvijas pusē.  Vaicāts, vai sankciju draudi var atturēt Maskavu no atkārtota iebrukuma Ukrainā, eiroparlamentārietis Ivars Ījabs (AP) norāda – skaidrs, ka Krievijas izslēgšana no globālas ekonomikas, protams, varētu būt atturēšanas instruments – bet vai tas tā būs – nav prognozējams.

“Skaidrs, ka rietumiem, lai uzturētu ticamību tam, kas tiek runāts, ir kaut kas jādara. Tādā ziņā tādas lietas kā banku sistēmas atslēgšana no SBIFTA, attiecībā uz lieliem viņu eksporta uzņēmumiem, šīs opcijas ir uz galda. Gribētos cerēt, ka tas pēdējais solis attiecībā uz iebrukumu Ukrainā netiks sperts, skaidrs, ka mēs nevaram sēdēt, draudēt un tos draudus nepildīt,” stāsta Ījabs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tiesa šaubas par Rietumu reakciju iebrukuma gadījumā ir – īpaši tās vairojis ASV prezidenta Džo Baidena komentārs – pie vēstījuma, ka Krievija, domājams, iebruks Ukrainā – liela mēroga invāzijas gadījumā Maskavai nāksies maksāt augstu cenu, taču “neliela iebrukuma” gadījumā tā varētu būt arī zemāka. Baltais nams gan steidzies skaidrot, ka jebkādu Krievijas spēku ieiešanu Ukrainā uzskatīs par iebrukumu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm