tv3.lv

Eksperts: Pēc NATO un Krievijas Padomes sarunām bumba lielā mērā ir Krievijas pusē

Pēc NATO un Krievijas Padomes sarunām bumba lielā mērā ir Krievijas pusē, pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Mārtiņš Vargulis.

16. janvārī 10:00

Eksperts norādīja, ka NATO un sabiedrotie sūtīja skaidrus signālus, ka neviena valsts vai kāds cits ārējs faktors nespēs noteikt to, kā alianse paplašināsies. Lēmumu par ciešāku sadarbību ar NATO var pieņemt un izvēlēties jebkura valsts. Vargulis atzīmēja, ka tas bija signāls par vienu no galvenajiem Krievijas ultimatīvajiem uzstādījumiem – par Ukrainas nepievienošanos aliansei. Eksperts uzsvēra, ka NATO publiski pauda, ka šāda pieeja nekad netiks pieņemta.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Zināmā mērā tā bija arī solidaritātes izpausme starp sabiedrotajiem, jo daļa paziņojumu nāca ne tikai no NATO ģenerālsekretāre, bet arī no visām alianses dalībvalstīm. Nostāja bija vienota, pilnīgi izprotot situāciju,” sacīja Vargulis.

Pēc eksperta paustā, Latvijas drošības kontekstā ir svarīgi, ka neviens no Krievijas uzstādījumiem netika apstiprināts. Varguļa ieskatā, par to NATO nebija šaubu. NATO un Krievijas Padome lēma turpināt sarunas, tomēr no alianses puses tiek aicināts domāt par detalizētām diskusijām par to, kādi bruņojumu kontroles režīms turpmāk būtu jāattīsta. Tāpat jādomā, kā veicināt savstarpējo uzticamību, kur akcents tiek likts uz praktisku militāro darbību un militāro informāciju par mācībā, aktivitātēm un plāniem.

Runājot par to, kāda varētu būt Krievijas, reakcija, LĀI pētnieks norādīja, ka tas ir miljonu dolāru vērts jautājums, uz kuru patlaban visi mēģina atbildēt. Viņa ieskatā, NATO reakcija un rīcība Krievijai nebija pārsteigums. Iespējams, ka Krievija savā kalkulācijā šādu reakciju visdrīzāk bija ieplānojusi.

“Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka zināmā mērā Krievijai vairs nav atkāpšanās ceļa. Krievija uzmeta uz galda skaļas prasības, kas piedzīvojušas 100% noraidījumu. Tagad bumba ir Krievijas pusē, proti, kādas būs tās rīcības. Zināms, ka notikusi papildspēku pārsūtīšana no Krievijas Centrālajiem un Austrumu kara apgabaliem uz Ukrainas pierobežu. Tas liek domāt par potenciālu konfliktu vai kara iespējamību,” sacīja eksperts.

Varguļa ieskatā, Krievija tik un tā nav ieinteresēta karadarbībā un, iespējams, tā meklēt cerību uz kādiem izdevīgiem risinājumiem, lai atturētu no jebkāda veida karadarbības. LĀI pētnieks uzsvēra, ka NATO un Krievijas Padomes sarunu rezultātā nav gūti lieli sasniegumi. Raugoties no Krievijas perspektīvām, tas var likt kaimiņzemei vēl vairāk eskalēt situāciju, tomēr pieaug arī piesardzība attiecībā uz pilnvērtīgu karu, neizslēdzot tā iespējamību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Runājot par to, pie kādas drošības situācijas savos ultimātos Krievija vēlas atgriezties, eksperts sacīja, ka viens stāsts ir par NATO paplašināšanos, otrs, no Krievijas puses raugoties, ir tās interešu zonas jeb bijušās postpadomju telpas neapbruņošana. Tas saistās ar uzstādījumu, ka ASV un NATO spēki Austrumeiropā netiktu izvietoti. Tas, pēc eksperta paustā, nonāk pretrunā ar NATO uzstādījumiem, proti, tā ir kolektīvā aizsardzības organizācija, kura, plānojot savu aizsardzību, izvieto savus spēkus tur, kur tas ir nepieciešami, lai atturētu pretinieku, vai vajadzības gadījumā – aizstāvētos.

“Zināmā mērā tas ietver Krievijas prasības par jebkādu spēku izvešanu. Periodiski Baltijas valstīs ir ASV spēki. Tas nozīmē arī spēku izvākšanu no Polijas, kur patlaban uzturas vairāk nekā 1000 ASV karavīru. No Krievijas puses vienmēr ir bijis uzstādījums par raķešu sistēmu neizvietošanu Austrumeiropā. Šis jautājums Krievijai bija aktuāls vēl pirms Latvijas iestāšanās NATO,” skaidroja eksperts.

Viņš arīdzan atzina, ka patlaban “spēles likmes” ir augstas, jo dialogs ir nonācis pretrunā. Abas puses pauda savas sarkanās līnijas, tāpat tika nosauktas tās lietas, kuras Ziemeļatlantijas līguma alianse nav spējīga īstenot. Pētnieks atkārtoti norādīja, ka bumba ir Krievijas pusē, jo patlaban nav skaidrs, vai tā mēģinās vēl vairāk situāciju eskalēt, vai tomēr sarunu ceļā kaut ko mēģinās panākt. Pašreizējās Krievijas aktivitātes it sevišķi militārajā jomā liecina, ka kara ceļš varētu tikt uzskatīts par primāro.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm