tv3.lv

Eksperts: Makrona rosinājums Ukrainai piekāpties Krievijai suverenitātes ziņā ir nereāls priekšlikums

Francijas prezidenta Emanuela Makrona piedāvājums Ukrainai piekāpties Krievijai attiecībā uz suverenitāti ir nereāls priekšlikums, aģentūrai LETA uzsvēra ārlietu eksperts, Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Kapustāns.

16. maijā 16:50

Par šādu Makrona priekšlikumu intervijā Itālijas telekanālam “Rai 1” sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ko tieši Francijas prezidents Krievijai piedāvājis un kad viņš izteicis šādu piedāvājumu, Zelenskis neprecizēja.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ārlietu eksperts uzsvēra, ka diplomātijā regulāri notiek dažāda veida sarunas, kas plašākai publikai nav redzamas. Lai arī starp Ukrainu un Krieviju norit karš, puses tāpat sarunājas, kaut vai, piemēram, par Mariupoles ievainotajiem un aizstāvjiem. No tāda viedokļa, sarunas būtu normāla prakse.

“Tālāk ir jautājums, ko sarunās runā un piedāvā. Ja mēs skatāmies no Francijas puses, tā būtu ļoti ieinteresēta, lai karš apstātos, jo faktiski no kara mēs ciešam visi – sankcijas, cenu celšanās nav izdevīga nevienam. Tomēr, lai Krievija apstātos, tai būtu jāpiedāvā kaut kas ļoti nopietns, jo Krievijas prezidents Vladimirs Putins nevar vienkārši apstāties. Tas nozīmētu atklātu sakāvi. Viņš varētu riskēt zaudēt savu varu,” skaidroja Kapustāns.

Savukārt, ja skatās no Ukrainas viedokļa, tas ir galīgi nepieņemami, uzsvēra ārlietu eksperts. Viņš atzīmēja, ka šodien var atņemt vienu teritorijas daļu, tad seko nākamais karš, kur atkal tiek atņemtas jaunas teritorijas. Kapustāns norāda, ka no Ukrainas un starptautiskās sabiedrības puses šādi piedāvājumi nav pieņemami. Turklāt tas signalizē, ka ietekmīgāka valsts mēģina aizmuguriski vienoties un izšķirt citas valsts likteni.

“Nedomāju, ka arī Krievijai ar šādu rosinājumu būtu gana. Tai ir vajadzīga liela uzvara. Krievijai nepietiktu ar esošās situācijas atzīšanu. Tai vajadzētu vismaz visu Donbasa teritoriju. Tas nozīmētu, ka ukraiņiem labprātīgi būtu jāatkāpjas un jāpaskaidro saviem karavīriem frontē, kuri grib cīnīties un atriebties par visām Krievijas pastrādātajām šausmām, ka teritorija ir labprātīgi jāatdod,” sacīja ārlietu eksperts, piebilstot, ka jebkurai valstij pēc definīcijas sava teritorija ir jāaizstāv un savu teritoriju neviens nedāļā. Tāpat pēc Otrā pasaules kara bija vispārpieņemts, ka valstu robežas nevajadzētu mainīt – arī tad, ja tās ne vienmēr bija ideālas.

Ārlietu eksperts uzsvēra, ka, piemēram, Latvijas gadījumā neapmierinātību baltiešos radīja tā saucamā Jaltas vienošanās 1945.gadā, kas apstiprināja teritorijas, kuras paliek PSRS pusē – Baltijas valstu teritorijas palika PSRS sastāvā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm