tv3.lv

TV3 Ziņas Strasbūrā: EP politiķi vēlas steidzami mazināt gāzes atkarību no Krievijas

20. janvārī 10:02

Enerģētikas krīze ir liels drauds jau tā pandēmijas iedragātajai Eiropas Savienības (ES) ekonomikai. Taču tā atvērusi acis daudziem politiķiem, gan apzinoties riskus atkarībai no Krievijas gāzes piegādēm, gan arī domājot par to, kā gudri izmantot Eiropas piešķirtos miljardus zaļā kursa īstenošanai.

Pērn Eiropā samazinājās vietējās dabasgāzes ieguves apjomi, arī klimatiskie apstākļi nebija labvēlīgi, lai pietiekamā daudzumā saražotu atjaunojamos energoresursus. Arī dabasgāzes no Krievijas samazinājās, bet tas, visticamāk, izdarīts ar mērķi, lai izdarītu spiedienu pret Eiropu “Nord Stream 2” sakarā. Šeit, Eiropas Parlamentā, norāda, ka nav pieļaujama tik liela Eiropas atkarība no Krievijas gāzes.

Enerģētikas krīzi Eiropas amatpersonas saista ar Krievijas centieniem panākt asi kritizētā gāzes vada sertifikāciju, kas tika apturēta pērnā gada novembrī, jo neatbilst Eiropas, īpaši Vācijas, prasībām. Vācija, kas iepriekš uzsvēra, ka lētā Krievijas dabasgāze tai nepieciešama, lai atteiktos no ogļu un kodolenerģijas, tagad, redzot Krievijas agresiju pret Ukrainu, mainījusi savu nostāju.

Arī Eiropas lielākās politiskās grupas vadītājs Manfrēds Vēbers akcentē, ka lielākā kļūda bija Vācijas lēmums pirms 20 gadiem investēt šajā projektā: “Tā bija lielākā Šrēdera koalīcijas kļūda pirms 20 gadiem investēt “Nord stream 2″, tādā veidā palielinot Eiropas atkarību no Krievijas gāzes. Mums ir jādara pretējais, mums ir jāinvestē atjaunojamā enerģijā, jāsadarbojas ar globālo tirgu, mūsu Amerikas draugiem. Uzsvaru es lieku uz atjaunojamo enerģiju, jo tas ne tikai saistās ar zaļo kursu, bet padarīs Eiropu neatkarīgu, un tas mums šobrīd ir pats svarīgākais.”

Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels iepriekš norādījis, ka ”Nord Stream 2” nākotne atkarīga no Krievijas rīcības Ukrainā. Tikmēr Baltijas valstu amatpersonas ir kategoriskas – nedrīkst pieļaut uzsākt “Nord Stream 2” cauruļvada ekspluatāciju – tas ir ģeopolitisks Krievijas projekts.

“Nedrīkstētu pieļaut šo gāzes vadu, kas ir uzbūvēts, ignorējot ES noteikumus, lai tas darbotos. Beigu beigās arī Eiropas Komisija ir sapratusi, ka ir pamats domāt, ka Krievijas manipulācijas ar cenām piegādēm ir izraisījušas šo milzīgo cenu kāpumu,” norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (JV).

Tam piekrīt arī kaimiņvalsts Lietuvas politiķe Rasa Juhņevičiene, akcentējot, ka arī mums, Baltijas valstīm, ir jāsadarbojas vienotāk, lai mazinātu atkarību no agresīvā kaimiņa: “Mums ir jādara vairāk, lai mazinātu šo atkarību un kāptos tālāk. Arī mēs, Baltijas valstis, Latvija, Lietuva, Igaunija, esam izdarījuši daudz, bet tas pavisam noteikti nav pietiekami. Mums ir jādara daudz vairāk, lai Kremlis nevarētu izmantot gāzi, lai izdarītu spiedienu pret mums savu politisko mērķu sasniegšanai.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Janvārī samērā siltāks laiks, un sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no ASV ļāvušas samazināt dabasgāzes cenas Eiropā, un pēc ziemas beigām situācijai vajadzētu uzlaboties. Tomēr dabasgāzes nākotnes darījumu cenas šā gada vasarai un rudenim šobrīd joprojām ir aptuveni trīs reizes augstākas nekā pēdējos gados. Tādēļ Eiropas Parlamentā norāda, ka nākotnē mums, visticamāk, ir jārēķinās ar kopumā augstākām un svārstīgākām energoresursu cenām Eiropā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm