tv3.lv

“Eirobarometrs”: Latvijā dalību ES pozitīvi vērtē 62% aptaujāto

Latvijā dalību Eiropas Savienībā (ES) pozitīvi vērtē 62% aptaujāto, liecina jaunākā Eiropas Parlamenta (EP) “Eirobarometra” pavasara aptauja.

22. jūnijā 13:44

EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš informēja, ka Krievijas karš pret Ukrainu visā Eiropā ir pastiprinājis sabiedrības atbalstu ES, liecina Eiropas Parlamenta (EP) Eirobarometra pavasara aptaujas rezultāti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Gandrīz divas trešdaļas jeb 65% eiropiešu dalību ES vērtē pozitīvi. Tas ir augstākais rezultāts kopš 2007. gada, kad šis rādītājs bija 58%. Visās dalībvalstīs, izņemot Grieķiju un Slovākiju, pārliecinošs iedzīvotāju vairākums atzīst dalību ES par “labu lietu”.

Latvijā dalību ES pozitīvi vērtē 62 % aptaujāto. Salīdzinot ar iepriekšējo aptauju, kas tika veikta 2021. gada beigās, rezultāti lielākajā daļā valstu ir ievērojami uzlabojušies (Latvijā par trim procentpunktiem).

Kopumā 52% eiropiešu (Latvijā – 51%) ir pozitīvs priekšstats par ES, bet 12% – negatīvs. Tas ir pozitīvākais ES novērtējums kopš 2007. gada.

Roberta Metsola
EP priekšsēdētāja

“Mūsu kontinentā atgriežoties karam, eiropieši jūtas atviegloti būt daļa no ES. Brīvība ir viena no Eiropas pilsoņu pamatvērtībām, viņi ir gatavi tās aizstāvēt, un saprot, ka demokrātiju vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Atbalsts sankcijām apliecina, ka eiropieši ir gatavi maksāt demokrātijas cenu.”

Nesenie notikumi ir ietekmējuši arī eiropiešu viedokli par citām valstīm. Krieviju pozitīvi vērtē tikai 10% aptaujāto visā Eiropā (Latvijā – 19%), salīdzinājumā ar 30% 2018. gadā, kad šis jautājums tika uzdots pēdējo reizi. Ķīnu pozitīvi vērtē 22% visu eiropiešu (-14 procentpunkti) un 39% Latvijā aptaujāto.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lielākoties pozitīvu vērtējumu savukārt izpelnījušās Apvienotā Karaliste (6%, +1 procentpunkts) un ASV (58%, +13 procentpunkti). Latvijā abas valstis pozitīvi vērtē attiecīgi 74% un 66% aptaujāto.

Aptaujāto ieskatā karš Ukrainā radīs izmaiņas

Lielākā daļa Eiropas pilsoņu uzskata, ka karš Ukrainā radīs būtiskas izmaiņas: 61% eiropiešu nav pārliecināti, ka viņu dzīve saglabāsies nemainīga. Tikai aptuveni trešdaļa aptaujāto (37%) ir pārliecināti, ka pārmaiņas nav paredzamas. Vairākums Latvijas iedzīvotāju paredz, ka viņu dzīve mainīsies (78%, piektais augstākais rādītājs ES), un tikai 21% ir pārliecināti, ka viņu dzīve turpināsies bez izmaiņām.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Komisijas publicētajā aptaujā astoņi no desmit aptaujātajiem (80%) piekrīt ekonomisko sankciju piemērošanai Krievijas valdībai, kā arī Krievijas uzņēmumiem un privātpersonām.

Ņemot vērā inflācijas un dzīves dārdzības pieaugumu jau krietni pirms Krievijas kara Ukrainā, četri no desmit eiropiešiem apgalvo, ka tas jau ietekmē viņu dzīves līmeni (40%). Tikmēr 59% visu eiropiešu un 60% Latvijā aptaujāto uzskata, ka prioritāte ir aizstāvēt tādas Eiropas kopējās vērtības kā brīvība un demokrātija, pat ja tas ietekmētu cenas un dzīves dārdzību.

Kādas ir eiropiešu politiskās prioritātes?

Pieaugošās ekonomiskās bažas atspoguļojas arī politiskajās prioritātēs, kuras iedzīvotāji vēlētos redzēt EP darba centrā – visbiežāk minēta cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību – 38%, kurai seko sabiedrības veselība – 35%, kritums par septiņiem procentpunktiem pēdējo sešu mēnešu laikā, un demokrātija un tiesiskums (3 %, pieaugums par septiņiem procentpunktiem).

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Latvijā aptaujātie iedzīvotāji kā prioritāti visbiežāk minējuši sabiedrības veselību (41%), bet tai seko atbalsts ekonomikai un jaunu darba vietu radīšanai (40%), cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību (39%) un ES aizsardzība un drošība, tostarp ES ārējo robežu aizsardzība (38%).

Kara ietekme jaušama arī iedzīvotāju minētajās pamatvērtībās, kuras prioritāri būtu jāaizsargā Eiropas Parlamentam. Visbiežāk aptaujā minēta demokrātija – 38%, + seši procentpunkti, salīdzinot ar 2021. gada rudeni, bet tai seko cilvēktiesību aizsardzība ES un pasaulē, kā arī vārda un domas brīvība – 27%. Līdzīgas prioritātes iezīmē arī Latvijā aptaujāto cilvēku atbildes – visbiežāk minēta cilvēktiesību aizsardzība ES un pasaulē – 36% -, tai seko vārda un domu brīvība – 35% – un demokrātija – 32 %).

Eiropas Parlamenta 2022. gada pavasara Eirobarometra aptauja tika veikta no 2022. gada 19. aprīļa līdz 16. maijam, aptaujājot 26 578 iedzīvotājus 27 ES dalībvalstīs (Latvijā – 1013). Aptauja tika veikta klātienē un nepieciešamības gadījumā papildināta ar tiešsaistes intervijām. ES rezultāti tika vērtēti proporcionāli iedzīvotāju skaitam katrā valstī.

Ziņu redaktore
Neizsīkstoša interese par ekonomiskām un politiskām norisēm kā Latvijā, tā pasaulē. Būtiski sekmēt kritisko domāšanu sabiedrībā, lai ikviens informācijas pārbagātībā spētu saglabāt vēsu prātu un lēmumus.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm