Ēģiptes Augstākās senlietu padomes ģenerālsekretārs Mostafa Vaziri sacīja, ka pilsēta datēta ar mūsu ēras 2. un 3. gadsimtu, un raksturoja to kā “vecāko un vissvarīgāko pilsētu, kas atrasta Luksoras austrumu krastā”.
Attiecīgie torņi kalpoja kā ligzdas, kur audzēt pasta baložus, skaidroja Vaziri. Pēc tam putni tiks izmantoti, lai pārsūtītu ziņas uz citām Romas impērijas daļām.
Izrakumos, kas sākās septembrī, tika atklāts arī instrumentu, podu un bronzas un vara romiešu monētu krājums.
Atsegtā pilsēta tika atrasta Luksorā, mūsdienu pilsētā, kas atrodas Nīlas krastos un ir Tēbu, slavenās senās Ēģiptes pilsētas, vieta.
Luksorā atrodas pasaulslavenā Karaļu ieleja un Karalienes ieleja, un 1979. gadā tā tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Vaziri slavēja atklājumu kā retu atradumu jau tā “izcilā” sezonā. Luksora jau sen ir bijusi vieta, kas ir bagāta ar arheoloģiskiem atradumiem, un jaunākais šīs senās pilsētas atklājums seko vairāku kapu atklāšanai tikai janvārī.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Jaunākie atklājumu plūdi nāk pirms ilgi gaidītās Lielā Ēģiptes muzeja atklāšanas Kairā šī gada beigās. Muzejā būs apskatāmas daudzas valsts senās bagātības, un Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministrija cer, ka tas būs stimuls nozarei pēc Covid-19 pandēmijas.
