Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Diskusija atvērta, bet nepabeigta. Kad Eiropas Savienība varētu atteikties no pulksteņa griešanas?
Naktī uz svētdienu, pagriežot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, tradicionāli esam pārgājuši uz vasaras laiku. Jau gadiem par šī ieraduma atcelšanu politiķi spriež ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā. Tiesa, lai arī deputāti ir atzinuši – tā kā būtu pienācis laiks atteikties no pulksteņa griešanas, vienmēr kaut kas stājies ceļā, lai tas patiešām arī notiktu.
Pulksteņa rādītāju griešana par stundu atpakaļ rudenī, bet par stundu uz priekšu pavasarī pirmoreiz Eiropā tika ieviesta 1916. gadā, skaidro “Euronews”. Šādu tradīciju Pirmā pasaules kara laikā ieviesa Vācija, tādējādi mēģinot samazināt ogļu patēriņu gaismekļiem un siltumam, lai “pārpalikumus” varētu novirzīt ieroču rūpnīcām. Šim piemēram sekoja vairums kaimiņvalstu, kā arī Apvienotā Karaliste, ASV un Austrālija.
Pēc Otrā pasaules kara valstis lielākoties attiecās no pārejas uz vasaras laiku, taču 1970. gados enerģētikas krīzes dēļ to ieviesa atkārtoti, lai samazinātu vajadzību pēc mākslīgā apgaismojuma un tādējādi arī enerģijas izmantošanu.
Mūsdienu pasaulē zinātnieki veikuši lērumu pētījumu, kas pierāda – pulksteņa griešanai ir niecīga ietekme uz enerģijas patēriņu, daļēji pateicoties tehnoloģiju attīstībai. Taču tā var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību, kas šķietami arī ir primārais iemesls, kādēļ politiķi vismaz mēģinājuši diskutēt par vasaras laika atcelšanu.
Piemēram, nedēļu pēc pārejas uz vasaras laiku palielinās sirdslēkmju, gremošanas un imūnsistēmas slimību risks. Savukārt ilgtermiņa ietekme uz veselību palielina depresijas, palēninātas vielmaiņas, svara pieauguma un klastera tipa galvassāpju risku.
Vasaras laika atcelšana bija, bet pazuda no dienaskārtības
2015. gadā platformā “Mana balss” tika savākti nepieciešamie paraksti iniciatīvai par atteikšanos no vasaras laika. Iniciatīva tika nodota skatīšanai 12. Saeimas deputātiem. Saeimas komisija toreiz ar lēmuma pieņemšanu gan nesteidzās, jo vēlējās izzināt gan Ekonomikas ministrijas, gan mediķu viedokli, vēstīja LSM. Jāpiebilst, ka pašu politiķu vidū īsti nebija vienprātības.
Vēlāk, 2019. gadā, Latvijas valdība gan lēma, ka valsts kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas un ir gatava to īstenot, kad Eiropas Savienībā (ES) tiks pieņemti kopīgi un pastāvīgi grozījumi.
Valdības lēmums sekoja pēc tam, kad 2018. gadā Eiropas Komisija (EK) nāca ar priekšlikumu pielikt punktu pulksteņa griešanai, jo sabiedrības aptaujā vairākums no 4,6 miljoniem Eiropas pilsoņu atbalstīja atteikšanos no vasaras laika. 2019. gada sākumā Eiropas Parlaments (EP) šo priekšlikumu atbalstīja, un tas paredzēja, ka māžošanās ar pulksteņu griešanu varētu tikt apturēta 2021. gadā, taču nekādas izmaiņas tā arī nav notikušas.
Kāpēc laiks ir apstājies? Kopš tā brīža politiskajai sistēmai bijis daudz izaicinājumu, kuri seko viens otram. Vispirms tas bija tā saucamais breksits jeb Apvienotās Karalistes aiziešana no ES. Pēc tam sekoja Covid-19 pandēmija, kas tā pa īstam sākusi norimt tikai pēdējā gada laikā. Un visbeidzot pērnā gada februārī Krievija Ukrainā uzsāka karu, kas atkal radījis problēmas visā pasaulē. Līdz ar to diskusijām par atteikšanos no vasaras laika EP vienkārši nav bijis laika.
Kam un par ko būtu jālemj?
Patlaban pulksteņa griešanas jautājums atkal atgriezies dienaskārtībā, taču EK ieskatā par atteikšanos no vasaras laika būtu jāizšķiras pašām ES dalībvalstīm. “Dalībvalstu ziņā ir noteikt juridisko laiku, ko tās vēlas piemērot, jo šo izvēli, visticamāk, ietekmēs valsts ģeogrāfiskais stāvoklis,” “Euronews” sacījusi EK amatpersona.
Tajā pašā laikā EP deputāti iestājas, ka Komisijai būtu jānāk ar savu priekšlikumu, kas varētu atvieglot dalībvalstu kopīgo lēmumu. Un priekšlikumā jāizskata vairāki aspekti.
Vispirms ES dalībvalstīm jāizvēlas, pie kura laika palikt, proti, ziemas vai vasaras. Te svarīgi, lai vienā meridiānā esošās valstis novienotos par vienu variantu, lai, savukārt, nerastos apjumus ar laika zonām un citas to tā iespējami izrietošās problēmas, tostarp tirdzniecība starp dalībvalstīm.
Apskatot iespējamos risinājumus, viens no variantiem ir Eiropas valstis sadalīt četrās laika zonās trīs līdzšinējo vietā un palikt pie ziemas laika. Eksperti šo uzskata par vislabāko variantu, jo tas garantētu, ka katrā valstī visu cauru gadu saule atrastos visaugstākajā pozīcijā, kas ļautu maksimāli izmantot dienas garumu. Tāpat šis risinājums būtu labvēlīgākais cilvēku kolektīvajai veselībai.
Šī kārtība paredzētu, ka saglabājas Rietumeiropas, Austrumeiropas un Centrāleiropas laika zonas, bet tām vēl pievienotos Azoru salu laika zona. Te gan ir viena nianse – tas paredzētu Īriju un Lielbritāniju savā ziņā sadalīt uz pusēm, katrai atrodoties savā laika zonā. Eksperti gan šeit problēmu nesaskata, norādot, ka Īrijai visdrīzāk nebūtu problēmu pieņemt to pašu laika zonu, kurā ir Lielbritānija, tādējādi nezaudējot salas vienotību.
Jautājums atkāroti jāierosina ES prezidējošajai valstij
Zināms, ka EP labprāt atkārtoti izskatītu atteikšanos no pulksteņa grozīšanas divreiz gadā. Taču, lai šis jautājums varētu pilnvērtīgi atgriezties dienaskārtībā, tas jāierosina kādai no ES prezidējošajām valstīm. Pēdējoreiz to 2019. gadā aktualizēja Somijas prezidentūras laikā.
No šī gada 1. janvāra vēl līdz 30. jūnijam ES prezidējošā valsts ir Zviedrija, kuras uzdevums attiecīgi šobrīd būtu aktualizēt vasaras laika negrozāmību. EP deputāts no Zviedrijas Jakops Dalunde gan uz šādu iespēju skatās kā niecīgu.
Viņa ieskatā Zviedrija ir viena no dažām valstīm, kas patiesībā iegūst no pulksteņa griešanas savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ, līdz ar to nav ieinteresēta šo jautājumu kustināt. Vienlaikus Dalunde ir pārliecināts, ka līdz šīs desmitgades beigām Eiropas Savienībai būtu jāpanāk, ka pulksteņa griešana tiek atstāta pagātnē.
Ja Zviedrija vēl uzņemtos šo jautājumu virzīt skatīšanai Parlamentā, vasaras laiks varētu tikt atcelts 2025. gadā, jo pēc vienošanās visdrīzāk būs nepieciešams gadu vai divus ilgs pārejas periods, lai transporta pakalpojumi spētu salāgot jaunos grafikus. Taču, vai Zviedrija vēl paspēs iesniegt šo rosinājumu EP dienaskārtībā, to vēl rādīs laiks.
Vēl jāpiebilst, ka jūlijā ES prezidentūru pārņems Spānija – arī tās skatījums uz nepieciešamību likvidēt pulksteņu griešanu, ir visai neskaidrs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
