Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Daudzu Eiropas valstu medicīnas sistēmas nav gatavas kara apstākļiem, forumā atzīst eksperti
Rīgā 1. aprīlī pulcējās vairāku valstu kara ķirurgi, lai dalītos pieredzē par to, kā veiksmīgāk glābt cilvēku dzīvības frontē. Rīkot šādu forumu mudinājis karš Ukrainā, jo daudzu Eiropas valstu medicīnas sistēmas šādiem ārkārtas apstākļiem nav gatavas, vēsta TV3 Ziņas.
Militārās ķirurģijas forumu organizēja mūsu mikroķirurgi Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris, kuri kopš kara sākuma strādā Ukrainā. Pieredzes apmaiņā par labākajām metodēm ievainoto glābšanai kara zonās ieradušies speciālisti no ASV, Izraēlas un citām valstīm.
“Karš turpinās un visi saprot, ka viņš turpināsies un tas ievainoto cilvēku skaits turpinās pieaugt. Līdz ar to mums ir stipri jāstrādā, lai mēs mācītos – mācītos Eiropas valstis, mācītos paši ukraiņi, ko viņi arī dara.”
Vairumā Eiropas valstu medicīnas sistēmas kara apstākļiem nav gatavas – galvenokārt jau tāpēc, ka šādas nelaimes pārsvarā notiek pēkšņi un pilnībā tām sagatavoties ir ārkārtīgi grūti.
“Medicīnas līmenis šodien ir ļoti labs, bet tas ir orientēts uz miera laiku medicīnu. Tas ir orientēts uz patoloģijām, operācijām, konkrētiem lūzumiem. Kara traumas ir kas pavisam cits – tie ir milzīgi audu bojājumi, kaulu trūkums, traumas, kas ir vienlaikus vairākās vietās. Un medicīnas resurss priekš kā tāda mums ir ierobežots
Turklāt, kara apstākļos primārais ir nodrošināt, ka cilvēks vispār izdzīvo – tikai tad seko ievainotā ārstēšanas plāns. Foruma dalībniekiem bija iespēja arī tīri praktiski izmēģināt dažādas manipulācijas, izmantojot dzīvniekus.
“Mēs varam salīdzināt ķirurga darbības, vai urbjat stieni cūkas kaulā vai šujat asinsvadu cāļa spārnā, tās darbības ir līdzīgas. Kaulu gadījumā – par 90%, asinsvadu – par 80%. Ar šo mēs trenēsim ātrumu – cik ātri ar skalpeli mēs izņemsim ārā bojātos audus, mēs paskatīsimies, kas ir ar asinsvadiem un mēs uzliksim ārējās fiksācijas aparātu. Šeit ir sadragāts kauls, izārdīti mīkstie audi, es paredzu, ka būs arī asinsvadu bojājums, šeit ir lodes bojājums, lode ir izšķīdusi,” praktisku kara medicīnas paraugdemonstrējumu rāda mikroķirurgs Olafs Libermanis.
Ukrainā pabijušie speciālisti saka – Latvijā redzēt kaut attāli līdzīgas traumas, kā tās ar kurām nākas saskarties kara mediķiem, iespējams labi, ja dažas reizes gadā. Šāvienu vai sprādzienu radītos sakropļojumus – teju nekad. Arī ukraiņi saka – lai gan izpratne par kara traumām viņiem sākusi veidoties jau kopš 2014. gada, neviena slimnīca nav bijusi gatava tādam cietušo pieplūdumam – trūcis kā pārsienamo materiālu tā pašu ārstu.
“Kad es mācījos medicīnas universitātē, mēs maz laika veltījām kara medicīnai. Redzot to, ar ko esmu saskāries, es saprotu, ka tam vajadzēja veltīt daudz vairāk uzmanības. Obligāti jābūt katastrofu medicīnas apmācībām, ķirurgiem ir jābūt sagatavotiem.”
Ukrainas speciālistu galvenais ieteikums Latvijai – mācīties no viņu rūgtās pieredzes un laikus nodrošināties, ka mūsu mediķi pēc iespējas labāk izprot, kas ir mūsdienu kara medicīna.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
