Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Briselē neapmierinātība ar Tallinas rēķinu par bruņojuma piegādēm Ukrainai
Vairāki Briseles diplomāti un amatpersonas izdevumam “Politico” paudušas pārmetumus Igaunijai par tās pieeju, izmantojot Eiropas Savienības kopējo fondu, kas paredzēts līdzekļu atlīdzināšanai par Kijivai nosūtītajiem ieročiem. Tomēr secināts, ka Igaunija neveic neko nelikumīgu, problēma drīzāk ir tā, ka trūkst vienota mehānisma, kā aprēķināt pieejamo kompensāciju.
Tallinas rēķins ir daudz lielāks nekā citām ES valstīm, jo Igaunija izmanto šos līdzekļus, lai plaši modernizētu savas armijas nodrošinājumu, izmantojot naudu no kopīgā fonda, – secināja vairākas izdevuma aptaujātās Briseles amatpersonas.
Igaunija apgalvo, ka tās prasības par jauniem ieročiem atbilst noteikumiem par svarīgā ekipējuma aizstāšanu un vienkārši atspoguļo valsts milzīgo ieguldījumu karā. Bet kritiķi norāda, ka ES atmaksāšanas shēma tiktu ļoti apgrūtināta, ja katra valsts, jo īpaši lielākas valstis, izmantotu tādu pašu aprēķinu metodoloģiju kā Tallina.
Aizkulisēs briest spriedze
Piemēram, lai gan Lietuva un Latvija ir sniegušas līdzīgu atbalstu Ukrainai – aptuveni 400 miljonu eiro vērtībā vai vairāk -, abu valstu prasības fondam ir krietni pieticīgākas, – otrdien publicētajā rakstā salīdzināja “Politico”.
Estonia’s EU allies are questioning the Baltic country’s calculations for the reimbursement of weapons it is sending to Ukraine.
They are suggesting Tallinn’s bill outstrips its peers using EU funds to upgrade its military through the pay-back scheme.https://t.co/9ofULcVgG3
— POLITICOEurope (@POLITICOEurope) March 28, 2023
Runa ir par ES ārpusbudžeta fondu “Eiropas miera mehānisms”, ko izmanto, lai kompensētu dalībvalstu veiktas ieroču piegādes pēc tam, kad tās savā rīcībā esošo bruņojumu ir nosūtījušas Ukrainai. Šis mehānisms tika veidots kā centrālais elements, lai nodrošinātu Kijivai ātras munīcijas un ieroču piegādes.
Vēsturiski pirmo reizi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ES valstis no kopīgā fonda līdzekļiem ir saņēmušas daļēju kompensāciju par militārās palīdzības sniegšanu. Dalībvalstis fondā veic iemaksas, pamatojoties uz to ekonomikas lielumu.
Lai arī publiski ES valstis ir slavējušas fondu kā solidaritātes apliecinājumu, aizkulisēs aug spriedze par fonda līdzekļu izmantošanu, – vēsta “Poltico”. Iepazīstoties ar datiem par to, cik daudz līdzekļu katra valsts pagājušajā gadā no tā ir saņēmusi, lielāko neapmierinātību dažu valstu pārstāvju vidū radījis Igaunijas piemērs.
Igaunija prasīja 160, Latvija – 59 miljonus
Tallinai tiek pārmest, ka tā atradusi legālu veidu, kā aizstāt savus vecos bruņojuma krājumus, iesniedzot savu rēķinu, pamatojoties nevis uz Ukrainai nosūtītā vecā ekipējuma vērtību, bet gan uz vietā iegādātajiem pilnīgi jauniem aizstājējiem.
“Viņi sūta uz Ukrainu savus lūžņus un pērk sev pilnīgi jaunus līdzekļus, ko finansē par ES naudu,” kāda diplomāta izteikumus par Igauniju citē “Politico”.
Sešas valstis ir aprēķinājušas savus kompensācijas pieprasījumus, pamatojoties uz jaunu ieroču cenām: Somija (pieprasīja 100% atmaksājamās summas); Latvija (99%); Lietuva (93%); Igaunija (91%); Francija (71%) un Zviedrija (26%).
Taču Igaunija esot īpaši prasmīgi panākusi ļoti augstu atlīdzību par veco aprīkojumu. Absolūtos skaitļos Igaunija iesniedza prasību par 160,5 miljoniem eiro par kuriem tai pēc tam tika atmaksāti 134,2 miljoni eiro. Salīdzinot, Zviedrija pieprasīja atmaksāt 7 miljonus eiro, Somija – 4,7 miljonus, Latvija – 59 miljonus, Lietuva – 31 miljonu un Francija – 28 miljonus eiro.
Tallina pārmetumus noraida
Igaunijas Aizsardzības ministrija norādīja, ka “Politico” publikācija satur “melus” un ir “ļaunprātīgs mēģinājums graut palīdzību Ukrainai un sabiedroto vienotību”.
Avaldus Politicos ilmunu kohta: 🇪🇪 pole kunagi olnud Strela tüüpi relvi, samuti pole 🇪🇪 saatnud neid 🇺🇦, ning ei ole 🇪🇪 ka omanud ega hankinud Stingereid. 🇪🇪 on 🇷🇺 tulenevat sõjalist ohtu alati mõistnud ja püüdnud teha kõik endast oleneva, et toetada 🇺🇦. https://t.co/P2ICWZoGlA
— Kaitseministeerium (@kaitsemin) March 28, 2023
“Eiropas Miera nodrošināšanas instrumenta ziedojumu deklarēšana, pamatojoties uz atgūstamo vērtību, ir pilnīgi saskaņā ar noteikumiem un tiek piemērota gadījumā, ja ziedotā aprīkojuma ražošana ir pārtraukta un tā kapacitātes atjaunošana ir svarīga no valsts aizsardzības viedokļa,” teikts ministrijas paziņojumā.
Trūkst vienotas pieejas
Tomēr galvenā problēma, kas izgaismojusies strīdā, ir tā, ka nav vienotas sistēmas, lai aprēķinātu cenu, kas noteikta par atbilstoša bruņojuma aizstāšanu. Katra valsts izmanto savu metodoloģiju.
Pēc otrdienas publikācijas vairāki Eiropas Parlamenta (EP) deputāti aicinājuši ES ieviest vienotus noteikumus par to, cik daudz līdzekļu valstis var pieprasīt no šī fonda.
Kā komentēja EP Budžeta komitejas priekšsēdētāja vietniece Margarida Markeša, lai gan Eiropas miera mehānisms ir ārpusbudžeta instruments, tā izmantošanai jābūt saistītai ar “labas finanšu pārvaldības un pārredzamības” principiem. Viņa atzina, ka atlīdzību pieprasījumu aprēķinos “jābūt vienotai metodoloģijai”, “lai nodrošinātu, ka noteikumi ir pārredzami un vienoti to piemērošanā”.
Vienlaikus jāatzīmē, ka minētais fonds ir veidots kā starpvaldību nevis pārnacionāls instruments, līdz ar to šo struktūru nekontrolē Eiropas parlaments.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
