tv3.lv

Blinkens aicina Krieviju atvilkt karaspēku no Ukrainas robežas

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens piektdien aicināja Krieviju pierādīt pašas deklarēto, ka tai nav nodoma iebrukt Ukrainā, atvelkot no Ukrainas robežas tur izvietoto karaspēku.

21. janvārī 17:42

“Esmu dzirdējis Krievijas amatpersonas sakām, ka viņiem nav nodoma iebrukt Ukrainā. Patiesībā Lavrova kungs to man atkārtoja šodien,” Ženēvā pēc sarunām ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu žurnālistiem sacīja Blinkens. “Ja Krievija grib pārliecināt pasauli, ka tai nav agresīvu nodomu pret Ukrainu, ļoti laba vieta, kur sākt, būtu deeskalācija, atvelkot šos spēkus atpakaļ, aizvācot no Ukrainas robežas.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Blinkens arī sacīja, ka ASV jaunnedēļ dalīsies ar Krieviju ar savām idejām rakstiskā formā, vienlaikus paužot cerību par jaunām diplomātiskām aktivitātēm Ukrainas krīzes lietā pēc Ženēvas sarunām. “Mēs necerējām, ka šodien notiks lieli izrāvieni, bet es ceru, ka mēs tagad esam uz skaidra ceļa attiecībā uz mūsu abu pušu bažu un mūsu abu pušu nostāju izpratni,” sacīja Blinkens, sarunas ar Lavrovu dēvējot par “atklātām un saturīgām”.

Blinkens apstiprināja, ka ASV nodos Krievijai rakstisku dokumentu nākamnedēļ.

Tomēr viņš to neraksturoja kā tiešu atbildi uz Maskavas prasībām par garantijām drošības jomā, norādot, ka Vašingtona izklāstīs jautājumus, kas tai raisa satraukumu.

“Mēs ceram, ka mēs varēsim dalīties ar Krieviju ar mūsu bažām un mūsu idejām detalizētāk rakstiskā formā jaunnedēļ, un mēs vienojāmies par tālākām diskusijām pēc tam,” sacīja Blinkens.

ASV prezidents Džo Baidens ir gatavs tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ja viņi var panākt progresu Ukrainas jautājumā, sacīja Blinkens.

“Prezidents Baidens šeit tikās ar prezidentu Putinu, viņš ar viņu ir runājis pa telefonu un videokonferencē, un ja mēs secinām un ja krievi secina, ka labākais veids, kā atrisināt šīs lietas, ir ar tālākām sarunām viņu starpā, mēs pavisam noteikti esam gatavi to darīt,” sacīja Blinkens.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās “drošības garantijas”, viņam nāksies īstenot “militāri tehniskus pasākumus”.

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm