Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Banku slīkšana: pasviestais glābšanas riņķis "Credit Suisse" notur virs ūdens
Banku sektorā notiekošais pašlaik atgādina nobraucienu pa amerikāņu kalniņiem. Pēc dažu nelielāku banku kraha ASV, tumši mākoņi savilkās arī pār vienu no pasaules lielākajām bankām – “Credit Suisse”. Vēl trešdien šīs bankas akciju vērtība nogāzās līdz rekordzemam līmenim, bet ceturtdien jau atkal to vērtība piedzīvoja lielāko kāpumu tās vēsturē.
Trešdien “Credit Suisse” akciju vērtība kritās par 30%. Investoru panika sākās pēc tam, kad liels bankas akcionārs – Saūda Arābijas komercbanka “Saudi National Bank” – atteicās no papildu investīcijām uzņēmumā.
Papildus uztraukumu investoriem radīja bažas par iespējamo ASV banku nesenā sabrukuma iespaidu, kā arī “Credit Suisse” iekšējais ziņojums, kurā atzītas iekšējo kontroles mehānismu nepilnības.
50 miljardu biezs glābšanas riņķis
Tomēr jau ceturtdien “Credit Suisse” akciju vērtībā piedzīvoja vēsturiski straujāko kāpumu. Eksperti to skaidro ar Šveices centrālās bankas solījumu piešķirt grūtībās nonākušajam finanšu uzņēmumam līdz pat 50 miljardiem franku (51,4 miljardi eiro) aizdevumu finansiālā stāvokļa stabilizēšanai.
Atšķirībā no pagājušajā nedēļā ASV sabrukušās “Silicon Valley Bank” (SVB) un vēl divām nelielām amerikāņu bankām, Šveices “Credit Suisse” ir pasaules lielāko banku trīsdesmitniekā. Tāpēc tai pasviests glābšanas riņķis.
Uz ziņu par Šveices centrālās bankas solīto aizdevumu momentāni reaģēja tirgi, strauji ceļoties “Credit Suisse” akciju vērtībai.
Credit Suisse shares rise 40% at the open, the most on record, after Switzerland's central bank pledges funding
Latest updates: https://t.co/ptud8FQqaH pic.twitter.com/62qbYPFACh
— Bloomberg (@business) March 16, 2023
“Credit Suisse” ar paziņojumu, ka izmantos centrālās bankas piedāvāto glābšanas iespēju, izdevies nomierināt iepriekš panikā kritušos investorus.
Credit Suisse said it would borrow more than $50 billion from the Swiss National Bank, taking advantage of a lifeline offered by the central bank and calming panicked investors. https://t.co/SH7eSX83ZN pic.twitter.com/UvLny0xDCa
— CNN (@CNN) March 16, 2023
“Laba ziņa, ka Šveices centrālā banka atbalsta “Credit Suisse,” vērtē britu finanšu eksperts un pieredzējušais politiķis Džons Redvuds.
“Centrālajām bankām ir jāizsniedz aizdevumi lielām sistēmiskām bankām, ja tām ir nepieciešama nauda, lai nodrošinātu uzticību sistēmai. Slikta centrālo banku prakse palīdzēja radīt banku sabrukumu 2008. un 2009. gadā, kā arī obligāciju tirgus krahu pērn.”
Good news that the Swiss Central Bank stands behind Credit Suisse. Central banks must lend to large regulated banks if they need cash to ensure confidence in the system. Bad central banking helped create the banking crash of 2008-9, and the bond market collapse last year.
— John Redwood (@johnredwood) March 16, 2023
Jāpiebilst, ka glābšanas aizdevums vēl nerisina visas “Credit Suisse” iespējamās problēmas. Kopš 2021. gadā piedzīvotā britu “Greensill Capital” bankrota, “Credit Suisse” vērtība sarukusi kopumā par 80%.
Banku mocījuši arī vairāki skandāli, kas piespieduši tai veikt plašu restrukturizāciju. Pagājušajā gadā “Credit Suisse” zaudējumi pārsniedza 7 miljardus franku – tie ir vērienīgākie zaudējumi kopš 2008. gada finanšu krīzes.
Iespējams, būs vēl citi “kritušie”
Nevar izslēgt, ka inflācijas slāpēšanas pasākumu rezultātā izraisīto blakņu dēļ ekonomikā būs vēl kādi “kritušie”, – iepriekš sacīja “tv3.lv” aptaujātie eksperti. Pēdējā gada laikā centrālās bankas bremzē ekonomisko aktivitāti, ceļot naudas cenu jeb procentu likmes, lai ierobežot nepieredzēti straujo cenu kāpumu.
“Tas, ka šobrīd nodeg viena vai otra banka, tā ir tā cena, kuru diemžēl ir jāmaksā. Diemžēl, šādi piemēri vēl var būt. Procentu likmes tiek celtas ar mērķi bremzēt, un tā bremzēšana nav jauka un patīkama, tā var radīt arī iepriekš neparedzamus precedentus,” atzina “SEB” bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
“Negatīvie notikumi bija gaidāmi, bet mēs nevarējām prognozēt, kādā veidā tieši tas izpaudīsies. Un mēs nevaram izslēgt, ka kaut kas līdzīgs vēl var parādīties. Tā var nebūt sistēmiska problēma, bet kādi atsevišķi gadījumi vēl ir iespējami, kad kāda konkrēta banka vai cita finanšu iestāde nav pareizi novērtējusi šīs izmaiņas un nav spējusi veiksmīgi pārvaldīt riskus.”
Arī bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš iezīmēja, ka šobrīd makroekonomiskā vide “nav ļoti ideāla” – izaugsme ir lēna, inflācija saglabājas augsta, parādu līmeņi augsti, procentu likmes jāceļ: “Protams, tur kaut kādi zemūdens akmeņi var uzpeldēt, to mēs pilnībā nevaram izslēgt.”
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
