Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
ASV valsts sekretārs: No parastajiem iedzīvotājiem nekas nav atkarīgs. Tikai politiķi var kaut ko atrisināt
Liela uzmanība šodien pievērsta Ženēvai, kur tikās ASV un Krievijas galvenie diplomāti, taču sarunas noritējušas bez liela progresa, un nav izdevies mazināt bažas par militāru konfliktu Ukrainas krīzē, vēsta TV3 Ziņas.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, iepriekšējās dienās paviesojies gan Ukrainā, gan Berlīnē, kur tikās ar NATO sabiedroto valstu pārstāvjiem, šodien ieradās Ženēvā. Jau vēsturiski neitrālā Šveice izvēlēta par vietu, kur Savienoto Valstu galvenajam diplomātam tikties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Viņa pārstāvētā valsts pie Ukrainas robežām savilkusi milzu karaspēku un izvirzījusi utopisku ultimātu NATO – nekad nepaplašināties uz austrumiem un atstāt jaunās dalībvalstis, starp kurām arī Latvija, Lietuva un Igaunja.
Pēdējās nedēļās nepiekāpīga pretimstāvēšana starp Rietumiem un Krieviju. Kremlis dažādi demonostrē savu militāro varējumu, vairākas NATO valstis pastiprina klātbūtni Austrumeiropā. Ukraina, kura izteikusi ambīcijas kādreiz pievienoties NATO, tam pa vidu – noraizējusies par potenciālu iebrukumu no austrumiem vai Baltkrievijas, kur Minskai un Maskavai izziņotas kopīgas militārās macībās.
Šodienas sanāksmei konflikta draudus gan neizdevās mazināt. Sarunas noslēdzās agrāk nekā plānots, abām augstajām amatpersonām atsevišķi paziņojumi presei. Lavrovs pauda, ka nākamnedēļ sagaida rakstisku atbilde uz Kremļa pieprasītajām tā sauktajām drošības garantijām un atkārtoti uzsvēra, ka Krievija negrasās iebrukt kaimiņvalstī.
Tevi varētu interesēt
“Šodien nedzirdēju neko tādu, kas attaisnotu amerikāņu pozīciju par notiekošo uz Krievijas-Ukrainas robežas. Tikai bažas, bažas, bažas.”
Savukārt Blinkens atkārtoti apliecināja – ja Krievijas iebruks Ukrainā, būs spēja atbilde no ASV un NATO sabiedrotajiem.
“Es paskaidroju Lavrova kungam, ka ir konkrēti principi un lietas, ko ASV un sabiedrotie ir apņēmības pilni aizstāvēt. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja kāds vēlas iejaukties Ukrainas iedzīvotāju suverēnajās tiesībās lemt pašiem savu nākotni. Šeit nav vietas, lai tirgotos. Nekādas!”
Jāpiebilst – lai gan pasaule cer, ka izdosies novērst karu, Ukrainas austrumos šis ir faktiski aktuālais statuss jau kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimu un sāka atbalstīt separātistus. Kopš tā laika nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku.
Ukraiņu karavīri un vietējie šeit cer, ka politiķiem izdosies novērstu plašāku militāru konfliktu.
“No parastajiem iedzīvotājiem jau nekas nav atkarīgs. Tikai viņi var kaut ko atrisināt. Protams, ka mēs negribam, lai tas ar mums notiktu,” pauda ASV valsts sekretārs Oleksandrs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
