tv3.lv

ASV traģiskās apšaudes skolās – vai ”epidēmija” beidzot tiks stingrāk iegrožota?

Jau ilgstoši vardarbība, izmantojot ieročus, ASV ir viena no galvenajām problēmām – ik gadu tiek nonāvēti desmitiem tūkstoši iedzīvotāju. Lai mazinātu traģisko statistiku, politiskie spēki regulāri rosina stingrāk ierobežot ieroču likumu. Šāds mudinājums izskanējis arī tagad – pēc otrdien notikušās masu apšaudes skolā Teksasas štatā. Tiesa, mazticams, ka ierosinājums šoreiz beidzot varētu sasniegt dzirdīgas ausis.

Jau ziņots, ka otrdien ASV Teksasas štata Uvaldes pilsētā 18 gadus vecs uzbrucējs, kurš identificēts kā Salvadors Ramoss, vispirms sašāva savu 66 gadus veco vecmāmiņu, bet pēc tam ieradās Robas pamatskolā, kur atklāja uguni. Viņa vecmāmiņa kritiskā stāvoklī nogādāta slimnīcā, bet pamatskolā bojā gājuši 19 skolēni un divi pieaugušie. Pašu uzbrucēju policisti nošāva notikuma vietā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lai arī šī ir traģiskākā apšaude skolā upuru skaita ziņā Teksasas štata vēsturē, tā nebūt nav pirmā ASV vēsturē. Patiesībā apšaudes skolās ASV tiek uzskatītas par sava veida epidēmiju, tāpat kā vardarbība ar ieročiem kopumā.

Vairāk nekā 87 apšaudes skolās ik gadu

‘’Everytown Research’’ dati rāda, ka ASV laikā no 2013. līdz 2021. gadam ik gadu vidēji notiek vairāk nekā 87 apšaudes skolās. Tajās vidējais bojā gājušo skaits ir 28, bet ievainoto – 60. Tostarp pēdējās divās desmitgadēs ASV notikušas 11 masu apšaudes skolās, t. i. tajās bojā gājis ievērojams cilvēku skaits.

Visplašāk publiski izskanējusī apšaude ASV notika 1999. gada 20. aprīlī Kolumbinas vidusskolā Litltonā, Kolorādo. Toreiz divi skolēni atklāja uguni skolā, nogalinot 13 cilvēkus (12 skolēnus un vienu skolotāju), bet ievainojot vairāk nekā 20. Pēc apšaudes abi uzbrucēji izdarīja pašnāvību.

Šim traģiskajam notikumam sekojušas arī citas masu apšaudes skolās:

  • 2007. gadā Virdžīnijas Tehniskajā universitātē uzbrucējs nogalināja 27 studentus un piecus mācībspēkus, kā arī sevi pašu. Šis gadījums uzskatāms par nāvējošāko apšaudi skolā ASV vēsturē;
  • 2012. gadā Sandija Huka pamatskolā Ņūtaunā, Konektikutā, šāvējs nogalināja 20 skolēnus vecumā no pieciem līdz desmit gadiem, sešus pieaugušos un sevi;
  • 2015. gadā bruņots vīrietis ieskrēja Oregonas koledžas ‘’pilsētiņā’’ un atklāja uguni, nogalinot deviņus cilvēkus, pirms policija nošāva pašu uzbrucēju.
  • 2018. gadā Mārdžorijas Stounmenas Duglasas vidusskolā Parklendā, Floridā, šāvējs nogalināja 17 skolēnus un ievainoja vēl 17;
  • 2018. gadā 17 gadus vecs skolēns atklāja uguni savā vietējā vidusskolā ārpus Hjūstonas, Teksasā, nogalinot deviņus skolēnus un skolotāju, pirms padevās policijai;
  • 2021. gadā četri skolēni tika nogalināti, bet vēl septiņi ievainoti pēc tam, kad kāds pusaudzis atklāja uguni vidusskolā Oksfordā, Mičiganā.

Situācija Eiropā nesalīdzināma ar ASV

Ne velti ASV apšaudes skolās tiek sauktas par epidēmiju – lai arī tādas laika gaitā ir norisinājušās arī daudzviet Eiropā, to kopskaits ir nesalīdzināms ar Amerikas statistiku. Eiropā publiski reģistrēta 31 šaušana skolā, tostarp:

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

  • Vācijā – astoņas (kopš 1913. gada);
  • Lietuvā – viena (1925);
  • Igaunijā – viena (2014);
  • Zviedrijā – viena (1961);
  • Apvienotajā Karalistē – trīs (laika posmā no 1967. līdz 1996. gadam);
  • Somijā – trīs (kopš 1989. gada);
  • Nīderlande – divas (1999. un 2004. gadā);
  • Dānijā – viena (1994);
  • Ungārijā – viena (2009);
  • Francijā – divas (2012. un 2017. gadā);
  • Spānijā – viena (2015);
  • Krievijā – vismaz piecas (kopš 2014. gada);
  • Krimā – viena (2018);
  • Polijā – viena (2019. gadā, bez bojāgājušajiem).

Stingrāki ieroču turēšanas ierobežojumi tuvākajā laikā – mazticami

Nupat notikusī apšaude atkārtoti uzmanības centrā izvirzījusi ASV ieroču likumus. Prezidents Džo Baidens savā otrdienas vakara uzrunā pauda, ka ir noguris no un viņam ir apnikušas šāda veida masu apšaudes, tāpēc ir nepieciešams rīkoties.

‘’Kā nācijai mums ir jājautā, kad Dieva dēļ mēs vienreiz stāsimies pretim ieroču lobijam? Kad Dieva dēļ mēs izdarīsim to, ko mēs visi zinām, ka tas ir jādara?’’ CBS News citē Baidenu.

Viņš arī mudināja Kongresu pieņemt ‘’veselā saprāta’’ ieroču likumus. ‘’Mēs nevaram un arī nenovērsīsim visas traģēdijas. Bet mēs zinām, ka tie strādā un tiem ir pozitīva ietekme,’’ par ieroču turēšanas ierobežojumiem sacīja Baidens. ‘’Ideja, ka 18 gadus vecs bērns var ieiet ieroču veikalā un nopirkt divus ieročus, ir nepareiza.’’

Taču ieroču jautājums ASV ir ļoti politisks, nostādot ieroču lietošanas kontroles aizstāvjus pret tiem iedzīvotājiem, kas dedzīgi aizsargā savas konstitucionālās tiesības nēsāt ieročus. Kādā ir šī brīža ieroču kultūra ASV?

BBC atsaucas uz kādu pētījumu, kurš rāda – 2018. gadā ASV uz 100 iedzīvotājiem bija 120,5 ieroči, kas ir ievērojami vairāk nekā citviet pasaulē. Pēdējo gadu laikā pirmreizējā ieroču iegāde ASV ir tikai pieaugusi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Arī atbalsts stingrākiem ieroču likumiem 2020. gadā nokritās līdz tā zemākajam līmenim kopš 2014. gada. Tikai 52% aptaujāto amerikāņu pauda, ka vēlas striktākus ieroču likumus, bet 35% norādīja – tiem jāpaliek tādiem, kādi tie ir. Savukārt 11% aptaujāto pat vēlējās, lai esošie ieroču likumi tiktu atviegloti.

Neraugoties uz gadu ilgām finansiālajām likstām un iekšējām nesaskaņām, ASV Nacionālā strēlnieku asociācija joprojām ir spēcīgākais ieroču lobijs ASV. Tai ir ievērojams budžets, lai ietekmētu Kongresa locekļu lēmumus attiecībā pret ieroču politiku. Un pēdējo gadu laikā asociācija kopā ar citiem saviem sabiedrotajiem nepārtraukti ieguldījusies ieroču atbalstošas politikas sludināšanā.

Arī vairāki štati ir veikuši nepieciešamās darbības, lai lielā mērā atceltu ierobežojumus attiecībā pret atļauju ieroci turēt savā īpašumā. Piemēram, 2021. gada jūnijā Teksasas gubernators Gregs Ebots parakstīja likumu ‘’neatļautas pārnēsāšanas likumprojekts’’, kas ļauj štata iedzīvotājiem nēsāt rokas pistoles bez licences vai apmācības.

Līdzīgi 12. aprīlī Džordžija kļuva par 25. štatu ASV, kurā vairs nav vajadzīga atļauja slēpti vai atklāti nēsāt šaujamieroci. Likums paredz, ka jebkuram šī štata pilsonim ir tiesības nēsāt šaujamieroci bez licences vai atļaujas.

Atsevišķi štati gan ir spēruši soļus, lai aizliegtu vai stingrāk regulētu ieroču iegūšanu savā īpašumā, bet likumiskie regulējumi no štata uz štatu atšķiras. Piemēram, Kalifornija ar atsevišķiem izņēmuma gadījumiem ir pilnībā aizliegusi ieroču turēšanu. Aizliegumi ir arī Konektikutā, Havaju salās, Mērilendā, Masačūsetsā, Ņūdžersijā, Ņujorkā, Vašingtonā. Savukārt stingrāk regulēta, bet ne pilnībā aizliegta ieroču turēšana ir Minesotā un Virdžīnija.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Dalīšanās par un pret ieroču likumiem ļoti labi vērojama politiskajās aprindās – ja gandrīz 91% demokrātu partiju pārstāvju vēlas stingrākus ieroču likumus, tad tikai 24% republikāņu partiju pārstāvju pievienojas šādam aicinājumam. Kā vēsta CNN, nevienprātība demokrātu rindās un nelielais atbalsts starp republikāņiem arī ir galvenais klupšanas akmens tam, kāpēc arī šoreiz, visticamāk, ASV netiks pieņemti stingrāki ieroču turēšanas ierobežojumi, jo pavisam vienkārši tiem Kongresā nav vairākuma atbalsta.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm