Arestovičs intervijā TV3: Ziemas pauzes nebūs, mēs atkāpties negrasāmies

Militāro iespēju ziņā Krievija ir četras ar pusi reizes pārāka par Ukrainu un smago bruņojumu joprojām piegādā lēni – tā intervijā TV3 Ziņām šovakar teica Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs. Vienlaikus viņš secina, ka pēdējā laikā Rietumu retorika ir vērsta uz mudinājumu sēsties pie sarunu galda ar Krieviju, taču Ukrainas puse šobrīd neredz nekādas iespējas izlīgumam ar Maskavu.

TV3 Ziņas ar Arestoviču tiekas 272. kara dienā. Par laimi, ir izdevies padzīt okupantus no Hersonas, bet ienaidnieks turpina pilsētu apšaudīt. Uz jautājumu, kā redz situāciju attiecīgajā frontes virzienā, Arestovičs atbild sekojoši: “Šobrīd Hersona un Mikolajiva ir samainījušās vietām. Hersona bija okupēta, viņi veica uzbrukumus Mikolajivai, tagad viņi to darīs pret Hersonu. Tieši tāpēc mūsu varasiestādes ir aicinājušas visus izbraukt, pārziemot citā vietā. Neskatoties uz visu prieku par atbrīvošanu, pilsēta ir pirmā pie frontes līnijas.”

Viņš arī atzina, ka Hersonā ir tas pats, kas redzams visās Ukrainas pilsētās, kurās bijusi krievu pasaule – nav ne gāzes, ne ūdens. “Viņi atkāpjoties ir iznīcinājuši visu, pilsēta ir bez elektrības, ūdens un siltuma,” saka Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks.

Taujāts, vai tuvākajā laikā varēs ieraudzīt jaunas atbrīvotas vietas, Arestovičs uzsvēra, – Ukrainas bruņotie spēki atkāpties negrasās, bet arī krievi negrasās apstāties.

Oleksijs Arestovičs
Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks

“Drīzumā gaidāma kustība, redzēsim, kā tas beigsies, bet, es domāju, ka būs pozitīvi jaunumi. Galvenais, ir jāsaprot – ziemas pauzes nebūs!”

Komentējot krievu taktiku Bahmutas virzienā, Arestovičs teica, ka viņu taktika ir spiest uz cilvēku masu un sakoncentrēt smago artilēriju, bet tas nepalīdz. “Viņi tur zaudē apmēram bataljonu dienā. Dienā! Mērķis ir ierastais – sagrābt Doneckas apgabalu. Kā mēs redzam, pēc Hersonas ir atbrīvojušies spēki gan mūsu, gan viņu pusē. Viņi tos jau ir pārsvieduši Doneckas virzienā, mēs arī esam pārsvieduši. Un tagad tiek uzkrāti jauni spēki,” sacīja Arestovičs.

Viņš teica – grūti pateikt, ko tur gaidīt, bet, viņaprāt, kaujas drīzumā var atsākties ar jaunu vilni un lielāku spēku.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks arī teica, ka smagā bruņojuma piegādes notiek lēni un mazos apjomos – ne tempos, ne apjomā neatbilst Ukrainas lūgumiem. “Šie lūgumi nav no gaisa izrauti. Jūs pati esat bijusi frontē, jūs zināt, kā tas viss notiek. Mēs lūdzam to, kas mums ir reāli nepieciešams, jo proporcija ir nesalīdzināma. Krievi dienā izmanto pusotru tūkstoti 150 milimetra kalibra ieroču, mēs varam tikai 350. Šādā attiecībā ir ļoti grūti kaut kā karot,” sacīja Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks.

Pēc viņa teiktā, esošā ieroču proporcija ir viens pret četrarpus Krievijas labā. “Viņu tālās darbības bruņojums var mērķēt 2000 kilometru attālumā, mums tālākā darbība ir “HIMARS” – 70 kilometri. Un vēl ir “Točka”, bet to ir ļoti maz palicis. Tādā veidā ir ļoti grūti, bet, kā jūs paši redzat, ar visu to mēs esam jau piekto reizi viņiem likuši atkāpties. Lai atbrīvotu visu Ukrainas teritoriju, mums ir nepieciešamas vēl piecas tādas operācijas, kādas bija Harkivas apgabalā. Bet Rietumi mums nepiegādā ieročus šādām operācijām, bet plānveidā, neskatoties uz aktivitāti, kādā mēs veicam uzbrukumus,” viņš sacīja.

Pēc Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieka teiktā, Rietumu piegādes Ukrainai nav ērtas, jo, lai dotos uzbrukumā, ilgi ir jākrāj rezerves. Tai pat laikā, ja krievi sāk uzbrukt, ukraiņiem ir jāatvelk bruņojums no visiem virzieniem, lai aizsargātos. Šāda taktika, viņaprāt, pastāv tādēļ, ka ASV, bez kuru palīdzības Ukraina jau sen vairs nepastāvētu, negrib Ukrainai dot stratēģisko patstāvību. Iespējams, tāpēc, lai nesāktos tieša mērķēšana uz Krievijas Federāciju, lai gan Ukraina jau sen pateikusi, ka to nedarīs un, ja tur kaut kas notiek, “viņi [krievi] vienkārši uzpīpējuši ne tajā vietā”.

Taujāts, vai pēdējā laikā izjūt spiedienu no Rietumiem, ka vajag piekāpties kādos jautājumos, sēsties pie viena galda ar Krieviju, Arestovičs atbildēja noliedzoši. “Mēs nejūtam spiedienu, bet izjūtam pastiprinātu retoriku, kas vedina uz to un, es īsti nesaprotu, kāpēc. Tas, ko es varu pateikt, ka Ukrainas pilsoņus ļoti satrauc runas par sarunām ar Krieviju. Pēdējās aptaujas liecina, ka 91% ukraiņu ir pateikuši, ka krievi ir jāizdzen no visas Ukrainas. Tas ir saprotams. Ja mēs karotu ar civilizētu armiju, varētu piekāpties sarunām. Bet mēs zinām, ko nozīmē sarunas ar Krieviju. Mēs viņiem neticam. Krievu armija ik dienu Ukrainā nogalina un spīdzina mūsu cilvēkus. Kad Hersonu atbrīvoja, nacionālās policijas ēkā atrada 93 līķus ar spīdzināšanas pēdām. Tā ir tikai viena vieta. Jebkuru Ukrainas politiķi, kurš paziņos par pārrunām, tauta vienkārši saraus gabalos, tauta nepiedos. Mums vien 4% cilvēku uzskata, ka par Krimu varētu būt sarunas. Ukrainas tauta un bruņotie spēki to nepieļaus,” sacīja Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks.

Taujāts, ko saka karavīriem, kuri jau astoņus gadus Donbasā, viņš apstiprināja – ik dienu līst asinis. “Nē, ziniet, mēs izdomājām, ka atdosim Donbasu, aplietu ar jūsu biedru asinīm, mēs parunājāmies un izlēmām atdot,” viņš ar ironiju sacīja.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Krievijas pilsoņi atbalsta [Vladimiru] Putinu, līdz ar to viņi nes pilnu atbildību par režīma noziegumiem. Protams, ka tur ir cilvēki, kas ir pret, kas noliek ieročus un nāk mūsu pusē. Bet lielos vilcienos – tā ir valsts kopējā nostāja, un šeit nedrīkst būt ilūzijas, ka Putins ir slikts un visa Krievija cieš,” sacīja Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks.

Komentējot prognozes par smago ziemu Ukrainai, viņš apliecināja gatavību tam. “Mēs tam esam gatavi. Viņi domāja, ka mēs nobīsimies. Mēs kļūstam tikai stiprāki, vienotāki un dusmīgāki uz okupantiem. Viņi nesaprot ukraiņu raksturu. Mēs izdzīvosim kā vien varēsim, tostarp arī ar jūsu atbalstu. Mēs kļūsim tikai vēl stiprāki un turpināsim viņus sist. Ja nebūs smagā bruņojuma, sitīsim viņus ar nūjām, akmeņiem, rokām, vienalga ar ko, bet mēs nepadosimies, līdz neizmetīsim pēdējo krievu, nepadosimies!” apliecināja Arestovičs.

Pēc viņa teiktā, Latvija Ukrainai ir devusi tik daudz, ka šķietot – tā Ukrainai atdevusi līdzekļus divu savas valsts budžetu apmērā. “Es šeit [uz Latviju] atbraucu un jūtos kā mājās. Mēs karojam par mūsu un jūsu brīvību, kāpēc ar jums vienmēr ir viegli veidot attiecības. Tāpēc, ka mums ir kopīgas vērtības un izpratne par vēsturi. Viens un tas pats kaimiņš,” uzsvēra Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

FOTO: IEVA VĀRNA, TV3 ZIŅAS

Vaicāts, kas būs pirmais, ko pats darīs, kad beigsies karš, Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks ieskicēja – paņems kafiju, apsēdīsies uz soliņa un ilgi skatīsies vienā punktā. “Tāpēc, ka spiediens ir tāds, ka gribas vienkārši pasēdēt un atslēgties,” skaidroja Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm