Ar diplomāta statusu nesavienojama rīcība: Lietuva izraida Krievijas vēstniecības vadītāju

Lietuva izraidījusi no valsts Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi Sergeju Rjabokoņu, lēmumu pamatojot ar to, ka viņa rīcība un izteikumi nav savienojami ar diplomāta statusu, pirmdien paziņoja Lietuvas Ārlietu ministrija.

3. oktobrī 14:45

Rjabokoņs pasludināts par Lietuvā nevēlamu personu un viņam valsts jāatstāj piecu dienu laikā.

“Tādu lēmumu Lietuva pieņēmusi saistībā ar atbildīgo institūciju sniegto informāciju, kas pamato to, ka nesenā Rjabokoņa rīcība un paziņojumi nav savienojami ar diplomāta statusu, ir vērtējami kā iejaukšanās uzņemošās valsts iekšpolitikā un tādēļ ir uzskatāmi par Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām pārkāpumu,” norādīts ministrijas paziņojumā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tajā nav teikts, konkrēti par kādiem paziņojumiem un rīcību ir runa, bet augustā Rjabokoņam tika iesniegta protesta nota par viņa izteikumiem par 1991.gada 13. janvāra notikumiem Viļņā.

Krievijas vēstniecības Lietuvā pilnvarotajam lietvedim arī izteikts protests par Maskavas lēmumu anektēt četrus okupētos Ukrainas reģionus.

Rjabokoņa izraidīšana nozīmē, ka Krievijai būs jāieceļ jauns vēstniecības Lietuvā vadītājs.

Pagaidu pilnvarotais lietvedis Krievijas diplomātisko pārstāvniecību Lietuvā vada kopš aprīļa, kad Lietuva, reaģējot uz Krievijas karaspēka pastrādātajām zvērībām Kijivas piepilsētā Bučā, pazemināja diplomātisko attiecību ar Krieviju līmeni, izraidīja vēstnieku Alekseju Isakovu un atsauca no Maskavas savu vēstnieku Eitvīdu Bajarūnu.

Augusta beigās Lietuvas Ārlietu ministrija izsauca Rjabokoņu un iesniedza viņam protesta notu par paziņojumiem, kuros Krievijas diplomāts “noniecinājis 1991.gada 13.janvāra notikumus un ciniski sagrozījis vēstures faktus”.

26. augustā Krievijas izdevumam “Krasnaja vesna” Rjabokoņs, komentējot diskusijas par vīzu ierobežojumiem Krievijas pilsoņiem, teicis, ka “gadījumā, ja Lietuva iebraucošajiem Krievijas pilsoņiem prasīs par Krimas statusu, Krievija varētu sākt lietuviešiem prasīt par viņu pozīciju attiecībā uz 1991.gada 13.janvāra notikumiem Viļņā”.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā nepatiesi apgalvoja Rjabokoņs, pret Padomju Savienību noskaņoti Lietuvas spēki tolaik sarīkoja nelikumīgus masu mītiņus, pieprasot atdalīšanos no Padomju Savienības, tādējādi pārkāpjot konstitucionālās normas, un provokācijas šajos mītiņos izraisīja civiliedzīvotāju bojāeju, lai gan patiesībā 14 civiliedzīvotāji tika nogalināti un simtiem ievainoti, kad padomju karavīri uzbruka Viļņas televīzijas tornim un Radio un televīzijas komitejas ēkai Viļņā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm