Aprit deviņi mēneši kopš krievu okupantu iebrukuma Ukrainā

Pirms deviņiem mēnešiem šai dienā ukraiņi pamodās no raķešu skaņām – krievu okupanti nakts aizsegā bija sākuši karu. Toreiz Kremlim šķita, ka vajadzēs vien pāris dienas līdz Ukrainas krišanai, taču ukraiņi ar savu spītu, sviedriem un asinīm ir pierādījuši, ka savu zemi neatdos.

24. novembrī 19:40

Sižetā dzirdama gaisa trauksmes signāla skaņa, ar kuru ukraiņi mostas un iet gulēt jau deviņus mēnešus. Tā liek satrūkties un meklēt patvērumu, taču krietni baisākas ir okupantu raķešu skaņas, kas parasti seko pēc tam.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Deviņi mēneši ir laiks, kurā var izaugt jauna dzīvība, taču krievu okupanti spēj radīt tikai nāvi. Kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī ir nogalināti tūkstošiem ukraiņu, no zemes virsas noslaucītas pilsētas un ciemi. ANO bērnu fonds “UNICEF” saskaitījis, ka nogalināti vai ievainoti arī gandrīz tūkstoš bērnu. Patiesais upuru skaits gan noteikti ir krietni lielāks, jo daļu teritoriju joprojām kontrolē krievi.

Arī Ukrainā jau iestājusies ziema, bet krievu okupantu dēļ miljoni cilvēku spiesti aukstumu pārlaist bez apkures, elektrības un pat ūdens. Ukrainas amatpersonas gan jau iepriekš norādījušas, ka krievu plāns – radīt humāno katastrofu, lai ukraiņi padotos, neizdosies.

Vitālijs Kličko
Ukrainas galvaspilsētas mērs

“Pēc katra uzbrukuma es runāju ar cilvēkiem, ar vienkāršiem civiliedzīvotājiem. Viņi nav nomākti. Viņi ir dusmīgi un gatavi palikt un aizstāvēt savas mājas, savas ģimenes un savu nākotni.”

Par to liecina arī fakts, ka Ukrainas spēki veiksmīgi dodas pretuzbrukumā un no okupantu ķetnām atguvuši ilgu laiku okupētās pilsētas un ciemus.

“Prezidenta kungs! Ar lepnumu paziņojam – apdzīvota vieta Balaklija, Harkivas apgabalā, ir mūsu kontrolē. Krievijas okupācijas spēki ir padzīti – šodien, 8. septembrī, pulksten 16! Slava Ukrainai,” toreiz pauda karavīrs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Nesenākā priecīgā vēsts, kas pāršalca pasauli – Ukrainas karaspēks atguvis kontroli pār Hersonas pilsētu. Arī tur, tāpat kā citviet, atbrīvotājus vietējie iedzīvotāji sagaidīja priekā atplestām rokām.

Kad okupanti padzīti, savās mājās var atgriezties vietējie iedzīvotāji. Taču nereti no mājām maz kas ir palicis pāri.

“Mūsu virtuve bija šeit. Raķete trāpīja tieši te. Tā lidoja no tās puses, no Krievijas puses. Nu tagad, kad māja ir nopostīta, es dzīvoju šajā šķūnī. Tā ir vienīgā pajumte, kas palikusi vairāk vai mazāk neskarta. Kopš atgriezos jau esmu paspējis uzmūrēt krāsni,” toreiz žurnālistiem stāstīja vietējais iedzīvotājs.

Tāpat nereti prieku par atgūto teritoriju pavada neizmērojamas šausmas, atrodot kārtējos masu kapus, kuros gulst simtiem okupantu noslaktēto ukraiņu mirstīgās atliekas.

Šos deviņus mēnešus cilvēki visā pasaulē ikrīta vēsti no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nereti gaida vairāk nekā ziņu no mīļotā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Nav tādu raķešu, kas varētu iznīcināt mūsu brīvību, un nekad nebūs tādu raķešu, kas varētu salauzt to cilvēku gribasspēku, kuri tic saviem spēkiem.”

Ukrainas prezidents jau vairākkārt uzsvēris, ka pēc tik gara ceļa, proti, mēnešiem kaujās, Ukrainai ir jāiet līdz galam un jāatgūst visas okupētās teritorijas bez jebkādas piekāpšanās un kompromisiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm