tv3.lv

Zinātnieki radījuši IT rīku, kam jāļauj Latvijai izbēgt no lieliem sodiem klimata mērķu nesasniegšanas gadījumā

Zinātnieki radījuši informācijas tehnoloģiju (IT) rīku, kam vajadzētu ļaut Latvijai izbēgt no milzīgu soda naudu maksāšanas Eiropas Komisijai (EK) klimata mērķu nesasniegšanas dēļ, vēsta “900 sekundes”.

Rīgas tehniskās universitātes (RTU) profesore skaidro vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc ir radīts enerģētikas un klimata modelis – Latvijas mērķis, kas ir apsolīts EK, kuru, ja neizpildām, tad mums ir sods. Jaunradītais IT rīks pasaka priekšā, kas jādara, lai  sasniegtu izvirzītos klimata mērķus un mazinātu siltumnīcas efektu.

Andra Blumberga
RTU profesore, modelēšanas rīka līdzautore

“Varam iedomāties, kā tas ir – dzīvot siltumnīcā un neviens nezina, cik traki tas būs, bet traki būs.”

Piemēram, viens no lieliem uzdevumiem ir nepieciešamība siltināt dzīvojamos namus.

“Valmierā visas daudzdzīvokļu mājas ir nosiltinātas, viņiem šis vairs nav aktuāli, šī lapa uz viņiem neattiecas. Rīgai šī ir kritiska lapa, te nekas vispār nav darīts.”

Zinātnieku radītais rīks, piemēram, galvaspilsētas ierēdņiem gluži kā modelēšanas datorspēle ļaus rast labāko veidu, kur un cik ieguldīt līdzekļus, lai cilvēki iesaistītos pilsētas namu siltināšanā.

Klimata mērķim straujāk pietuvināmies, ja tiek izveidots mājas vecākā postenis. To daudzas pašvaldības nedara.

Anna Blumberga
RTU profesore, modelēšanas rīka līdzautore

“Tas, ko mēs esam izpētījuši, ka tas centrālais cilvēks, kas to var iekustināt un ko rāda tas, ka aiz katras siltinātās mājas ir mājas vecākais. Ja tik daudz neatbalstīsim māju vecākos, tad rekā tā “aste” laižās lejā [attālināmies no klimata mērķiem].”

Ar simulatora palīdzību ministrijas vai pašvaldības ierēdņi var modelēt situācijas un pieņemt pamatotus lēmumus. Šis rīks apskata ne tikai dzīvojamo namu sektoru, ar to vien EK solīto mērķi sasniegt nav iespējams. Modelēšanas iespējas ir visām noteicošajām klimatu ietekmējošajām nozarēm kas lietas labā ir jāpaveic rūpniecības sektoram, kas ir jāizdara pakalpojumu sektoram, kas dzīvojamajam sektoram, kas transporta un kas publiskajam sektoram.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Enerģētikas un klimata modelis divu gadu laikā ir radīts Rīgas Tehniskajā universitātē. Tas ir pārbaudīts jeb validēts, salīdzinot ar vēsturiskajiem datiem. Modelī, ievadot ierēdņu pieņemtos agrākos lēmumus un iznākumu, tas precīzi parādīja visas tās problēmas un trūkumus, ko ieguvām realitātē.

Modelis ir veidots pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma. Tas ministrijas ierēdņiem jau tagad palīdz labāk izmantot valsts naudu. Jau notiek pārrunas, lai minēto modelēšanas rīku varētu lietot arī pašvaldību ierēdņi. Vairāk informācijas atradīsi šeit.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm