VISC: Tie bērni, kas skolā uzsākuši mācīties krievu valodu, tās apguvi drīkstēs pabeigt

Tie bērni, kas skolās sākuši mācīties krievu valodu, to drīkstēs pabeigt apgūt, komentējot to, ka IZM plānus no 2026./2027. mācību gada krievu valodu kā otru svešvalodu skolās vairs nemācīt, intervijā “900 sekundēm” sacīja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko.

Voroņenko teica, ka izglītības mērķis ir nodrošināt labāko pakalpojumu bērnam un, izdarot jebkuras izvēles, par izglītību, jāskatās, kas bērnam būs vajadzīgs ilgtermiņā. Diskusija par otro svešvalodu skolās, ņemot vērā bērnu intereses, turpinās jau daudzus gadus, taču allaž atdurās pret pedagogu trūkumu. Šobrīd ģeopolitiskā situācija atstāj savus nospiedumus, – daudzi vecāki negrib, lai viņu bērns apgūtu krievu valodu.

Komentējot IZM plānus no 2026./2027. mācību gada visās izglītības iestādēs kā otro svešvalodu prasīt nodrošināt kādu no ES valodām vai svešvalodu, viņa teica – jāskatās, ko bērnam, izaugot lielam, vajadzēs nākotnē darba tirgū utt. “Protams, ilgtermiņā ES valoda viņam noteikti būs noderīgāka, skatoties arī ārvalstu studiju pieprasījumu, vai nākotnes perspektīvām,” viņa sacīja.

Izdevniecības “Zvaigzne ABC” vadītāja Vija Kilbloka pirms neilga laika savā “Facebook” profilā ierakstīja šādi.

Komentējot to, VISC vadītāja teica, ka minētie grozījumi vēl ir sabiedriskajā apspriešanā. Taču tie bērni, kas sākuši mācīties krievu valodu, to drīkstēs pabeigt mācīties līdz 9. klasei.

Jau ziņots, ka IZM plāno no 2026./2027. mācību gada visās izglītības iestādēs kā otro svešvalodu prasīt nodrošināt kādu no ES valodām vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Tas nozīmē, ka krievu valodu kā otru svešvalodu skolās apgūt vairs nevarēs, jo šī valoda nav nedz ES oficiālā valoda, nedz ir spēkā tādi starpvalstu līgumi, kas nodrošinātu šādu iespēju.

Ministrijā uzskata, šīs izmaiņas veicinās jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmēs ES oficiālo valodu apguvi, kas savukārt paver plašas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pārejas periods plānots trīs gadu garumā, lai skolas spētu nodrošināt otrās svešvalodas skolotāju skaitu – gan piesaistot jaunus pedagogus, gan arī nodrošinot iespējas esošajiem pedagogiem pārkvalificēties un iegūt tiesības mācīt citu mācību priekšmetu. Vienlaikus ministrija sākusi sarunas ar Latvijas Universitāti (LU), lai pārrunātu jautājumus par svešvalodas skolotāju sagatavošanu un skolotāju pārkvalifikāciju.

Tāpat sabiedrības apspriešanai plānots nodot likumprojektu par skolēnu mācību gada pagarināšanu, kas norisinātos līdz Jāņiem jeb līdz jūnija beigām. Sekojoši tiktu pagarināts pavasara brīvlaiks līdz divām nedēļām, ziemas brīvlaiks būtu trīs nedēļas garš, bet par rudens brīvlaika izmaiņām vēl diskutēs.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm