Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Sārts: Krievija vēlas iegūt maksimālu kontroli pār Doneckas un Luhanskas apgabaliem, kā arī daļu Hersonas
Krievija vēlas iegūt maksimālu kontroli pār Doneckas un Luhanskas apgabaliem, kā arī daļu Hersonas un mēģināt noslēgt pamieru ar Ukrainu, lai pabeigtu lēnu šo teritoriju integrāciju Krievijā, intervijā TV3 ziņu raidījumā “900 sekundes” sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Skaties arī
Viņš teica, ka patlaban kara Ukrainā kontekstā ir redzama zināma stagnācija stratēģiskā līmenī. Krievijas ofensīva lielā mērā ir zaudējusi savu tempu, un drīzumā ukraiņi daudz vairāk varēs pārņemt iniciatīvu dažādos frontes sektoros.
Sārts izteica viedokli, ka Krievijas puse gatavojas iespējamam mirklim, kad atsāktos sarunas, jo tai ir vēlme iegūt maksimālu kontroli pār Luhanskas un Doneckas apgabaliem Ukrainā un daļu Hersonas, kā arī mēģināt noslēgt pamieru, lai noslēgtu lēnu šo teritoriju integrāciju Krievijā.
Viņš skaidroja, ka Krievija nemēģina veikt pilna apmēra uzbrukumu, jo tam tai trūkst fundamentālās lietas – komandvadība, kā arī Krievijā ir korupcijas problēmas, sistēmisku problēmu dēļ kara laukā kvalitāte pazeminās. Tāpat Krievijai vairs nav arī precīzās munīcijas, bet tās tanku sistēmas kļūst arvien sliktākas.
Tevi varētu interesēt
Sārts pauda, ka patlaban attiecīgais karš Ukrainā jau ir iegājis tajā fāzē, kad ir kļuvis par resursu karu. Jautājums, kurā brīdī radīsies sapratne par nepieciešamību risināt attiecīgo jautājumu diplomātiskā ceļā.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors teica, ka samierināšanās nav tas ceļš, kuru būtu jāizvēlas Rietumiem. Pirmkārt, paši ukraiņi nav gatavi samierināties un, otrkārt, līdzšinējā vēsturiskā pieredze rāda, ka Krievija pat pēc samierināšanās tik un tā atgriežas uz “kara takas”.
Uz jautājumu, kāpēc atsevišķiem rietumu politiķiem bija svarīgi dot iespēju Krievijai un Vladimiram Putinam cieņpilni atkāpties, viņš teica, ka tā ir iekšējo elišu cīņa. Arī, piemēram, Vācijas valdībā patlaban pastāv dažādi viedokļi par rīcību šajā kontekstā, vienā brīdī viens viedoklis gūst virsroku, otrā – cits.
Komentējot potenciālo NATO paplašināšanos un šķēršļus tam, lai Somija un Zviedrija pievienotos aliansei, ņemot vērā, ka par to jābūt visu esošo NATO dalībvalstu piekrišanai, Sārts atgādināja – tad, kad Latvija stājās NATO, process bija sarežģītāks, toreiz Latvijai bija daudz vairāk valstis jāpārliecina. Turpretī tagad process ir kļuvis vienkāršs un salīdzinoši ātrs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
