tv3.lv

Politologs: Saeima ministru amatos, visticamāk, apstiprinās Eklonu un Indriksoni

26. maijā 7:55

Saeima ministru amatos, visticamāk, apstiprinās “Attīstībai/Par!” (AP) vakantajam iekšlietu ministra amatam virzīto Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieku, ģenerāli Kristapu Eklonu un Nacionālās apvienības (NA) ekonomikas ministra amatam virzīto Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni, intervijā “900 sekundēs” sacīja politologs, vēstures zinātņu doktors, LU asociētais profesors Ojārs Skudra.

Komentējot potenciālo jauno ministru apstiprināšanu, viņš teica, ka, iepazīstoties ar dzīvesgājuma aprakstu attiecībā uz NA pārstāvi Ilzi Indriksoni, izriet, ka nacionāla mēroga politikā viņa darbojas kopš 2018. gada. Pirms tam viņas darba dzīve saistīta ar Talsiem un Talsu novadu. “Ņemot vērā viņas veiksmīgo darbu Ekonomikas ministrijā, prognozēju, ka viņu apstiprinās,” sacīja Skudra.

Viņš teica, ka arī Eklonam ir interesanta biogrāfija – viņš ir laikā no 1993.-1997. gadam ir ieguvis augstāko maģistra grādu Maskavā laikā, kad no Latvijas izveda Krievijas karaspēku. Skudra pieļauj, ka dienesta veikuma dēļ, ņemot vērā, ka Eklonam ir arī ģenerāļa pakāpe, viņu apstiprinās iekšlietu ministra amatā.

Komentējot Civilās savienības likumu, par ko šodien plānots lemt Saeimā, viņš atzina – šo likumu šodien varētu arī nepieņemt, jo grupa neatkarīgo un pie frakcijām nepiederošo deputātu, ieskaitot Aldi Gobzemu, ir iesniegusi priekšlikumu atlikt likuma izskatīšanu līdz šā gada oktobrim. Vakar “Saskaņa” aicināja atlikt tā skatīšanu uz nākamo, 14.Saeimu, vairāki priekšlikumi ir Jūlijai Stepaņensko attiecību uz to, kas likumam jāstājas spēkā vai jāzaudē spēku.

Ja to nepieņems, iekams mainīsies Saeima, ļoti iespējams, ka būs jātiesājas un likumprojektu nepieņems, pauda Skudra.

Komentējot plānoto Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunu Saeimai, Skudra teica, ka parasti Zelenska uzrunas ārvalstu parlamentiem ir pārliecināta cīnītāja vārdi, paužot, ka Ukraina cīnīsies par demokrātiju, brīvību un nepadosies Krievijas militārajam spiedienam, kā arī aicinājumi palīdzēt Eiropas Savienības (ES) jautājumu kontekstā, piemēram, saistībā ar naftu. Konkrēti Latvijai runā galvenokārt varētu tikt pausta pateicība par militāro palīdzību.

Tāpat Zelenskis varētu akcentēt problēmas, piemēram, to 22 miljoni tonnu Ukrainas labības stāv noliktavās, ko Krievija bloķē izvest uz citām valstīm no Ukrainas ostām. Otra problēma – militārais stāvoklis Ukrainā, Krievija gatavojas ilgstošam militāram konfliktam. Visticamāk, Zaporižjas un Hersonas iekarotajos reģionos varētu tikt veidota autonoma republika, kas neatbilst Ukrainas interesēm un liecina, ka militārais konflikts ieilgs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Skudra teica, ka starptautiskās prognozes ir atšķirīgas, piemēram, kāds zviedru eksperts prognozē Krievijai militāru sakāvi jau līdz šā gada beigām. Jautājums par Putina un Zelenska sarunu iznākumu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm