Pasaules Dabas fonds: Karš Ukrainā ir izraisījis ekoloģisko katastrofu

Ukrainā notiekošais karš ir izraisījis ekoloģisko katastrofu, ar ko būs jācīnās gadu desmitiem, trešdien, 30. novembrī, intervijā “900 sekundēm” sacīja Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.

Viņš teica, ka Pasaules Dabas fonds patlaban Ukrainā strādā, darbs turpinās. Daudzas aizsargājamās teritorijas tur apdraud cilvēku, kas dodas armijā, īstenota malu medniecība, nelegālā zvejniecības, arī bēgļi dodas turp. Karš negatīvi ietekmē arī dzīvo dabu, bioloģisko daudzveidību, rada piesārņojumu, sekmē globālo sasilšanu.

Kara ietekme uz mežiem ir briesmīga. Ņemot vērā, ka Ukrainā ir augstas bioloģiskās daudzveidības vietas (35% no bioloģiskās daudzveidības ir Ukrainā), tās ir apdraudētas. Kara apstākļos varētu būt iznīcinātas desmitiem sugu, – mežos joprojām turpina plosīties ugunsgrēki, kas iznīcina bioloģiskās daudzveidības dzīvotnes.

Pēc Rozīša teiktā, kara rezultātā Ukrainā ir apdraudētas ap 600 dzīvnieku sugas un ap 700 augu sugas. Pagaidām gan nav aplēsts, cik no tām pasaules mērogā ir būtiskas. Iespējams, varētu būt arī nepieciešamas vairākas desmitgades, lai tās atjaunotu.

PDF direktors teica, ka kara apstākļi būtiski negatīvi ir ietekmējuši sabiedrības un cilvēku veselību. Karam beidzoties, vēl vairākas desmitgades būs jācīnās ar ūdens piesārņojumu, iespējams, kara rezultātā būs piesārņoti gruntsūdeņi. Vajag domāt, kā atjaunot ūdens resursus. Tomēr jāņem vērā, kamēr cilvēks var sev nodrošināt alternatīvu, tīru ūdeni, dzīvajai dabai Ukrainā nav citu alternatīvu ūdens resursu, ko patērēt,

“Esam milzīgi dziļas krīzes krastā, šādi notikumi rada vēl lielākas problēmas,” kara rezultātu rezumēja Rozītis, piebilstot – jau tā iet grūti ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, bet, ja kara dēļ nodarīti postījumi vēl 3000 hektāru platībā, apdraudējums ir vēl lielāks. Smagnēji risinās sarunas arī par klimata aizsardzību, balstoties uz praktiskiem soļiem. Arī ar “Zaļo kursu” nevirzāmies vajadzīgajā trajektorijā, lai klimata pārmaiņas nebūtu tik drastiskas.

Nav aplēsts, cik precīzi kaitīgo izmešu kara rezultātā būs radušies, taču jāstrādā pie tā, lai šīs emisijas samazinātu, uzsvēra Rozītis. Pēc viņa teiktā, visas iepriekš minētās problēmas ir globāla līmeņa izaicinājums, kas nākotnē būs jārisina sabiedrībai visā pasaulē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Rozītis rezumēja – kara rezultātā ir būtiska humānā krīze. Patlaban tiek domāts par to, kā mazināt kara negatīvo ietekmi uz cilvēku labklājību, kas patlaban ir prioritāri, lai apturētu kara darbību. Paralēli nav vēlmes pietiekami uzsvērt vides jautājumus – risinājumus humānajai krīzei. Taču, tiklīdz karš beigsies, prognozējams daudz sarunu, ko un kā darīt šajā kontekstā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm