Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Noslēpumainā Mangaļsala – vieta, kas glabā vēstures liecības
Rīgas nomale – Mangaļsala – un tās nocietinājumu teritorija ir viens no vērtīgākajiem militārā mantojuma objektiem Latvijā. “900 sekundes” devās ekspedīcijā pa tumšajiem bunkuriem.
Lai stiprinātu pilsētas aizsardzību no flotes uzbrukuma, 19. gadsimta vidū, kad Rīga bija Krievijas impērijas sastāvā, sāka būvēt vēl vienu nocietinājumu Mangaļsalā. Pamatā tās bija lādiņu noliktavas.
“Šeit mēs redzam slēgto zonu sarkano krāsu kartē. Visi objekti neatradās slēgtajā zonā, daļa objektu atradās arī ārpusē, tuvāk pie jūras. Mangaļsalu uzskata par vienu no noslēpumainākajām vietām Rīgā. Šeit saglabājušies vairāk nekā 40 militāro objektu, tostarp vieta, kur reiz glabājās lielgabalu lādiņi.”
Šī krasta artilērijas baterija celta 1912. gadā, un virs tās bija paredzēta vieta lielgabaliem. Tie vidēji raidīja šāvienus 15 kilometru attālumā, bet bija pozīcijas, no kurām šāviņus varēja raidīt vairāk nekā 20 kilometrus tālu.
“Ej pa priekšu. Šeit bija lādiņu glabātava lielgabaliem. Jā, šeit bija tie bija paslēpti,” stāsta gids.
Pazemē atradās munīcijas noliktava, kuru operatīvi varēja padot ārā pa šaujamlūkām.
“Šeit mēs varam atrast telpu, kur tolaik stāvēja lādiņi lielgabaliem. Šeit ir vēl lielākas telpas, to ir daudz,” stāsta Jakunovs.
Viena no bunkuriem griestus klāj minerālu veidojumi, kurus Latvijā var ieraudzīt vien dažviet.
“Šeit ir redzami augšā stalaktīti, tādi veidojumi, ko parasti redzam ārzemēs. Latvijā nav ierasts tik daudz vienuviet tos atrast,” stāsta Jakunovs.
Viņš rāda veidojumu, kas ir stalagmīts un veidojas no apakšas uz augšu.
1917. gadā, kad norisinājās Pirmais pasaules karš, Krievijas karaspēks bez lielām kaujām atkāpās no Rīgas, pirms tam mēģinot saspridzināt bunkurus, jo Rīgas jūras līcis tajā brīdī jau bija bloķēts, bet pa sauszemi lielgabalus nebija iespējams aizvest. Tāpēc to, ko krievi nevarēja paņemt līdzi, viņi spridzināja, lai netiek vāciešiem.
“Šī ir tā vieta, kur 1917. gadā bija tas sprādziens, kurš apgāza otrādi šādus lielus betona masīvus, tādus lielus klučus. Sanāk tā, ka tas akmens šobrīd atstutējas pret to un šo. Jā, varat redzēt, tā kā iekāries iekšā,” rāda Jakonovs.
Bunkura griesti vietām bija četrus metrus biezi.
“Viena no lietām, kas kā ģeogrāfam interesē, vienmēr uzzināt, kas ir aiz stūra, un jaunatklāšanas garša šeit – Mangaļsalā – ir ļoti laba, tādā ziņā, ka cilvēki, pat ja viņi izpēta visu, viņi atbrauks nākamreiz, atradīs kaut kādas vietas, kuras viņi iepriekš noteikti neredzēja,” stāsta gids.
Piedzīvojumu meklētājiem un vēstures entuziastiem atgādinām, ka bunkuru izpēte var būt bīstama, tāpēc aicinām būt uzmanīgiem.
Šī vieta militārajām vajadzībām kalpoja līdz pat 1990. gadam, kad Latvija atguva neatkarību. Tā ir unikāla arī ar to, ka te dzīvo viena no lielākajām sikspārņu populācijām Latvijā. Šā gada sākumā veiktajā monitoringā saskaitīti 112.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
