Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Kazāks: Nenoteiktība finanšu tirgos ir ļoti augsta, bet to nav pamata salīdzināt ar 2008. gada krīzi
Nenoteiktība finanšu tirgos ir ļoti augsta, taču salīdzināt to ar 2008. gada krīzi nav pamata, intervijā “900 sekundēm” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Viņš atzina, ka nenoteiktība finanšu tirgos ir augsta.
Vienlaikus Kazāks atgādināja, ka jau pērn tam bija priekšvēstneši – redzēta zināma nestabilitāte finanšu tirgos attiecībā uz enerģijas vairumtirgotājiem Skandināvijas valstīs, kad tika veikti pasākumi tā līdzsvarošanai. Tad rudens pusē Lielbritānijā bija zināma krīze finanšu tirgos, arī ASV un Šveicē bija zināmas problēmas, ņemot vērā augsto inflāciju, tāpēc “atsevišķos elementos” veidojas stress.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Eiropas bankas ir labi kapitalizētas, finanšu resursi tām ir pieejami. Arī banku uzraugi rūpīgi seko līdzi situācijai, tai kļūstot draudīgai, ir instrumenti, kā to stabilizēt. Šādi rīkojās arī Šveices uzraugi, Šveices bankai UBS nolemjot iegādāties “Credit Suisse”, novēršot viļņa efektus uz citām ekonomikām.
Kazāks teica, ka neviens nezina, cik tuvu esam krīzei. Nenoteiktība finanšu tirgos ir augsta, bijušas ļoti krasas pārmaiņas ekonomikā. Arī nflācija ir augsta un šādā situācijā kāds no tirgus dalībniekiem ik pa brīdim var pieļaut kļūdas savā biznesa stratēģijā. Taču nevajadzētu salīdzināt situāciju ar 2008. gada krīzi.
“Dažādi riska elementi ir, bet teikt, ka esam 2008. gadā, nav pamata. Situācija būtiski citādāka – banku uzraudzība ir kļuvusi krietni striktāka, Eiropā bankas šobrīd ir labi kapitalizētas, to likviditāte ir augsta,” sacīja Kazāks, piebilstot, ka kopumā esam labāk gatavi dažādām svārstībām un tām nevajadzētu būt ekonomikai tik “sāpīgām”.
Nav iespējams arī pateikt, cik lielā mērā “Euribor” likmes celsies, jo finanšu nenoteiktība ir ļoti augsta. Patlaban cenu kāpums ir straujāks, nekā to varētu pamatot ar kara Ukrainā ietekmi. “Gan eirozonā, gan Latvijā inflācija šajā brīdī nudien vairs nav kara izraisīta,” atzina Latvijas Bankas prezidents. Pēc viņa skaidrotā, kara izraisītā inflācija bija pirmais vilnis, ko noteica straujais energoresursu cenu kāpums, taču patlaban energoresursu cenas ir kritušās un līdz ar to arī inflācijai būtu straujāk jāmazinās, taču tā nenotiek. Patēriņa cenu kāpums tik strauji nemazinās, jo inflācija no energoresursiem ir jau “pārvēlusies” uz citām jomām.
Kazāks atzina, ka pašreizējā inflācijas dinamikā redzama zināma negausība, – cenu kāpums ir krietni straujāks, nekā to var pamatot ar karu – cenas ceļ, jo tās var celt. Lai inflācija neiesakņotos, jo augsta un ilgstoša inflācija ekonomikai ir ļoti sāpīga, monetārās politikas pusē tiek celtas likmes, tādējādi piebremzējot ekonomiku, mazinot pieprasījumu un neļaujot augt cenām.
Viņš aicināja būt patērētājus izvēlīgākus, spiest cenas uz leju, izvēloties alternatīvas, kas maksā mazāk. “Esiet izvēlīgāki, esiet uzmanīgāki – ja redzat, ka cenas iet uz augšu, paskatieties, varbūt konkurentiem cenas uz augšu neiet. Pērciet citur un neļaujiet cenām iet uz augšu,” mudināja Latvijas Bankas prezidents.
Pēc Kazāka teiktā, šā gada beigās Latvijas gada inflācija varētu samazināties līdz viencipara skaitlim. Deflācija gan šā gada beigās nav sagaidāma.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
