Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Kariņš: Ik gadu ministrijas neizmanto ap 100 miljonus eiro budžeta līdzekļu
Ministrijām pārskatot savus tēriņus, ik gadu netiek izmantoti aptuveni 100 miljoni eiro budžeta līdzekļu, intervijā “900 sekundēm”, komentējot veselības aprūpes un izglītības nozarēm šādi potenciāli novirzīto, sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Komentējot pirmās 100 jaunās valdības aizvadītās dienas, Kariņš apliecināja, ka viņam tās ir bijušas interesantas. Valdība centusies ātri pieņemt valsts budžetu 2023. gadam, ko Valsts prezidents 21. martā ir izsludinājis. Tāpat valdība aktīvi strādājusi pie ekonomikai nepieciešamās transformācijas – jau tuvākajās divās nedēļās valdībā vajadzētu virzīt skolu tīkla reformas un slimnīcu tīkla sakārtošanas reformas. Tāpat Kariņš atgādināja, ka ir uzdevis visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm.
Taujāts, cik lieli varētu būt no budžeta pārdalītie līdzekļi, ko novirzīt veselībai un izglītībai, Kariņš teica, ka pēc pieredzes ik gadu tie ir apmēram 100 miljoni eiro, ko ministrijas neizmanto. Ministrijām uzdevis pārskatīt izdevumus, jo gūt citur līdzekļus – celt nodokļus vai valstij “iet” dziļākos parādos, būtu vēl sāpīgāk.
Komentējot Aizsardzības ministrijai uzdoto līdz 31. martam izvērtēt iespējas lauzt 220 miljonus vērto līgumu ar uzņēmumu “Zītari LZ” par pārtikas piegādēm Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Kariņš teica, lai gan viņam nav vairāk informācijas par publiskajā telpā pieejamo, tas neizskatās labi. “Aizsardzība ir Latvijas valsts prioritāte, sabiedrība uzticas bruņotajiem spēkiem un mēs nedrīkstam pieļaut jebkādu aizdomu ēnu pār šo sektoru. Ja tāda parādās, tā asi jāravē ārā,” uzsvēra Kariņš, uzsverot, ka no juridiskā viedokļa jāizvērtē, ko prasītu līguma laušana.
Vaicāts, kādēļ Ukrainā kopš kara viesojies vien pagājušonedēļ, bet kopš Krievijas pilnā iebrukuma iepriekš tur nebija bijis, Kariņš pauda uzskatu, ka ir neētiski doties turp priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Tiklīdz tā beidzās un Latvijas valsts budžets tika pieņemts, viņš nekavējoties devās turp. No virzīties atgriezies ar Ukrainas amatpersonu pateicību Latvijas valstij un sabiedrībai kopumā par pašaizliedzīgo atbalstu, ka tā izrāda ne tikai vārdos, bet arī darbos, ziedojot papildus līdzekļus.
Komentējot ārlietu ministra Edgara Rinkēviča aicinājumu Eiropai salāgot Baltkrievijai un Krievijai noteiktās sankcijas, lai mazinātu sankciju apiešanu, viņš uzsvēra – jābūt stingrākām sankcijām pret tiem, kas izmanto trešo valstu pakalpojumu apiet Krievijai noteiktās sankcijas.
Komentējot Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītāja Edvarda Kušnera teikto, ka Latvija pagājušajā gadā nav izmantojusi iespēju iegādāties būtiski lētāko ASV piedāvāto sašķidrināto dabasgāzi, Kariņš teica, ka “Latvenergo” komerciāli ir svarīgi nodrošināt lētu piegādes avotu, līdz ar to nav bijis tā, ka kāds kaut ko piedāvā, bet kompānija izvērtē lētāko piegādes avotu.
Komentējot Lietuvas ieceri banku virspeļņu caur jaunu nodokli virzīt aizsardzības nozarei, kamēr Latvija rosina bankām padarīt pieejamākus kredītus un ienesīgākus noguldījumus, viņš teica, ka bankas Latvijā nepietiekami kreditē Latvijas tautsaimniecību, mājsaimniecības, piedāvājot augstākās procentu likmes un zemāko virspeļņu. Mērķis, ieviešot virspeļņas nodokli, ir panākt, lai bankas dara savu darbu, pazemina aizdevumu procentus samērīgāk. Tāpēc valdībā šajā kontekstā apspriež solidaritātes nodokļa ieviešanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
