Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Gauss intervijā TV3 atklāj, ka “airBaltic” arī šovasar reisu izpildei izmantos citu kompāniju lidmašīnas
Nacionālā aviokompānija “airBaltic” šogad turpinās papildināt savu floti. Līdz gada beigām gaisa kuģu skaitam jāsasniedz 49, un “airBaltic” flote būšot viena no jaunākajām un modernākajām Eiropā. Taču ambīcijas esot lielākas par iespējām. Kā sarunā ar “900 sekundēm” sacīja lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss, lai apmierinātu pieprasījumu, arī šogad vairāku reisu izpildei nāksies piesaistīt citu – ne tik modernu aviokompāniju lidmašīnu parku – šāda prakse turpināsies.
Pirms jautāju Jums detalizētāk – kādu redzat šo gadu aviācijā kopumā? Izaugsme, stagnācija?
“Tas ir sācies ļoti labi. Visas prognozes liecina, ka mums būs spēcīgs gads, ja vien situācija pasaulē nemainīsies. Covid-19 mūsu nozari vairs neietekmē. Redzam vairāk pasažieru, kuri ceļo un vēlas ceļot. Tāpēc raugāmies nākotnē pozitīvi. Un šāds pats viedoklis ir Starptautiskajai gaisa transporta asociācijai. Arī nozares analītiķiem. Raugāmies pozitīvi!”
Vai 2023. gadā varētu atgriezties pie peļņas?
“Tas notika jau pērn, bet šogad mēs būsim daudz spēcīgāki nekā 2020. gadā. Proti, pirms Covid-19. Mūsu plāns ir uzlabot rādītājus par vairāk nekā 30% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Pārsniegt 2019. gada līmeni un atgriezties uz stabila izaugsmes ceļa.”
Nevaru nepajautāt – inflācija skars arī biļešu cenas? Mēs visi ar sekām saskaramies ik dienu.
“Līdz ar inflāciju biļešu cenas jau ir palielinājušās. Tas sākās jau pagājušajā gadā. Man jāatzīst – izmaksas aug. Vienlaikus mēs joprojām runājam par tādām cenām, kur lētākā biļete maksā vien 17 eiro. Jā, ir arī tādas, kuras sasniedz 1000 eiro.
Nozarē izjūtam inflāciju, tāpēc arī biļešu cenas ir palielinājušās.”
Šobrīd “airBaltic” strādā ap 2100 darbinieku, plānojat pieņemt vēl 400. Tas atbilst patiesībai?
“Jā, šobrīd pat vēl vairāk. Pagājušā gada izskaņā mums jau bija nodarbināti ap 2200 cilvēku. Drīz pārsniegsim 2500 cilvēku robežu. Pērn vien mēs pieņēmām darbā gandrīz 1000 cilvēku. Atcerieties – sākoties Covid-19, mums daudzus nācās atstāt bez darba. Savukārt šobrīd “airBaltic” jau ir vairāk darbinieku nekā bija pirms tam.
Šobrīd mums ir 39 lidmašīnas, un līdz šā gada beigām mums būs 49 šādas lidmašīnas. Un tāpēc mums ir nepieciešams daudz vairāk apkalpes locekļu un tehniķu nekā iepriekš.”
Cik ir bijis vēsturiski maksimālais nodarbināto darbinieku skaits kompānijā?
“Pirms Covid-19 pandēmijas ap 1900. Tagad, kā minēju, ap 2200.”
Kāds ir lidmašīnu parks, tā vecuma struktūra šobrīd?
“Mums ir viena no jaunākajām flotēm Eiropā. Mēs nepārtraukti to papildinām ar jauniem gaisa kuģiem. Pagājušajā gadā septiņas jaunas lidmašīnas, šogad astoņas. Tas ļauj saglabāt flotes vidējo vecumu. Vienu, starp citu, saņēmām, vecā gada pašā izskaņā. Nākamais sagaidāms aprīlī.”
Iepriekšējā gadā divi notikumi ietekmēja aviācijas tirgu – slēgtas debesis virs Ukrainas un liegums izmantot Krievijas un Baltkrievijas gaisa telpu. Kāda īsti ir ietekme?
“Līdz pat februārim, proti, līdz kara sākumam, cerējām, ka lēnām izkļūsim no Covid-19 radītās negatīvās ietekmes. Kad 24. februārī sākās karš, tam bija tūlītēja ietekme, kas pēc tam tikai saasinājās. Negūtā peļņa – 72 miljonu eiro apmērā.
Mēs nevarējām lidot uz Ukrainu, nevarējām izmantot Krievijas gaisa telpu. Nevarējām lidot uz ierastajiem galamērķiem.
Lai šo ietekmi mazinātu un kompensētu zaudētus lidojumus, brīžiem sākām izpildīt citu aviokompāniju pasūtījumus ar savām lidmašīnām.”
Raugoties no pasažieru skatpunkta, aizgājušais gads palicis atmiņā ar to, ka “airBaltic” reisos tika izmantotas zemākās kvalitātes lidmašīnas, jo savējās tika izīrētas citām aviokompānijām. Jūs atkārtosiet šādu praksi? Šis bija karsts temats sociālajos tīklos!
“Tas tika uztverts ļoti negatīvi. Kas īsti notika? 245 000 no saviem pasažieriem pārvadājām ar citu aviokompāniju floti. Un šīs lidmašīnas nebija tik modernas, kā tās, kas ir pašu rīcībā. Un mums tas būs jāatkārto arī šajā vasarā, jo pašiem nebūs pietiekami daudz gaisa kuģu, lai izpildītu tik daudz pasūtījumu, cik vēlamies. Tā ir daļa mūsu biznesa modeļa.
Tas, ko mēs tagad cenšamies darīt – labāk izskaidrot. Brīdī, kad vasarā būs maksimālais pieprasījums, atkal piesaistīsim citas aviokompānijas. Šādi mēs spēsim gūt arī ieņēmumus.
Man jāsaka, ka reizēm šādos lidojumos tās nebūs pašas modernākās lidmašīnas. Taču, nogādājot pasažierus no punkta A un B, tas tik un tā notiek saskaņā ar visiem drošības standartiem. Saprotiet – ja mēs to nebūtu darījuši pērn un nedarītu šogad, nāktos vienkārši atcelt lidojumus. Tāpēc pieņēmām lēmumu, ka pīķa brīžos piesaistām palīdzību no malas.”
Ar šā brīža pieredzi un redzējumu to varēja darīt citādāk?
“Protams! Ņemot vērā to kritiku, ko saņēmām pagājušajā gadā…. Taču mums arī jābūt godīgiem, sakot, ka “airBaltic” pagājušajā gadā spēja nodrošināt ieņēmumus, kādus plānojām. Tas bija iespējams tikai tāpēc, ka nolēmām rīkoties.
Alternatīva būtu daudzu lidojumu atcelšana. Un tad sašutums būtu daudz lielāks. Šogad plānojam daudz vairāk skaidrot un darīt to daudz labāk.”
Valsts ir investējusi līdzekļus “airBaltic. Kāda būtu jūsu atbilde – kāds nodokļu maksātājiem ir ieguvums no tā?
“27 “airBaltic” pastāvēšanas gados valsts ir ieguldījusi 543 miljonus. Tātad nodokļu maksātājs ar šādu naudas summu ir palīdzējis “airBaltic” 27 gadu laikā. Taču tajā pašā laikā “airBaltic” ir nopelnījusi 6,5 miljardus eiro. Nodokļos samaksājām 325 miljonus. Tātad, godīgi sakot, investīcijas “airBaltic” ir investīcijas Latvijā, kas atmaksājas.
Taču es saprotu, ka to naudu, ko valsts 27 gadu laikā ieguldījusi “airBaltic”, varētu ieguldīt kaut kur citur. Bet es saprotu šos strīdus. Jebkurš ieguldījums, kurš sabiedrībai uzreiz nav izprotams, var tikt kritizēts.
Ir ļoti grūti izskaidrot sabiedrībai, kāpēc “airBaltic” jāiegulda 543 miljonus un 27 gadu laikā, dažreiz pietrūkst viena miljona kaut kam citam. Taču jāskatās, ko tad “airBaltic” dara.
Mēs pārvadājam pasažierus un kravas, esam daļa infrastruktūras. Tajā pašā laikā Latvijā ir arī daudzi citi projekti, kuros tiek investēts.”
Vai “airBaltic” arī nākotnē šāds atbalsts būs nepieciešams? Šogad, nakāmgad?
“Šobrīd neplānojam vērsties pie saviem akcionāriem. Mums joprojām ir arī privātais akcionārs. Vēlamies kotēties biržā. No otras puses – pērn redzējām, kā pasaule var mainīties nepilnas nedēļas laikā. Toreiz visas aviokompānijas vērsās pie savu valstu valdībām.
Šobrīd cenšamies atgriezties uz izaugsmes ceļa, kotēties biržā, lai atmaksātu kompānijā ieguldītos līdzekļus. Un, kad tas notiks, “airBaltic” būs pilnībā atgriezuši valsts ieguldījumus.”
Kāda bija jūsu attieksme vai reakcija uz parlamenta opozīcijas partijas līdera, bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera sacīto, ka šeit būtu nepieciešama parlamentārā izmeklēšanas komisija?
“Es neesmu politiķis. Tāpēc arī neizteikšos par politiķiem. Bet es varu teikt, es vadu šo aviokompāniju. Kamēr to daru, Latvijā jau būs izveidota piektā valdība. Līdz šim esmu baudījis uzticību un atbalstu. No tā iegūst arī “airBaltic”.
Līdzšinējās izmeklēšanas nonākušas pie secinājuma, ka visu esam darījuši pareizi. Esmu atvērts arī šai izmeklēšanai, taču es to nekomentēšu.”
Kā jūs raksturotu “airBaltic” sadarbību ar jauno satiksmes ministru?
“Man šķiet, es viņu pazīstu. Viņš bija ekonomikas ministrs, esmu runājis ar viņu Ministru kabinetā. Arī šeit lidsabiedrībā, kad Saeimas deputāti nāca iepazīties ar kompānijas darbību.
Kopumā, es domāju, ka tās būs uzticības pilnas attiecības, kādas man bijušas ar citiem ministriem. Un, es domāju, ka tā tam arī jābūt. “airBaltic” šogad būs 10 lielāko uzņēmumu vidū ieņēmumu ziņā Latvijā. Viņam gan uzraugāmo uzņēmumu pietiek – dzelzceļš, autoceļi, cita infrastruktūra…. ”
Arī šis gads paies Ukrainas kara zīmē, kāds ir “airBaltic” ieguldījums šīs valsts atbalstam?
“Galvenokārt tas ir atbalsts darbiniekiem. Ukraiņi ir gan starp apkalpes locekļiem, gan tehniskajiem darbiniekiem. Pērn bijām piesaistījuši “Ukrainas starptautisko aviokompāniju”, lai viņi izpildītu daļu mūsu lidojumu. Bet pats galvenais – tiklīdz būs iespējams, atsāksim lidot uz Kijivu, Ļvivu un Odesu. Tas ir labākais, ko varam darīt.”
Pēdējais jautājums – mēs darbā veicām tādu kā aptauju, ko vēl varētu pajautāt Martinam Gausam. Un daudzi vēlējas uzzināt, kā Jums veicas ar latviešu valodu un tās apguvi?
“Diemžēl šobrīd ar jums runāju angliski. Mana dzimtā valoda ir vācu. Tajā sarunāties būtu vēl vieglāk. Mana latviešu valoda nav pietiekami laba, lai sniegtu interviju.
Taču – es vadu starptautisku aviokompāniju. Man nav arī ģimenes Latvijā, tāpēc manas latviešu valodas zināšanas nav tik augstā līmenī.
Atvainojiet, bet es ļoti labi runāju angliski un vāciski. Esmu pateicīgs, ka varējām šo interviju sniegt šādi, bet jūs to iztulkosiet.”
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
