Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Dzintars saredz trīs iespējamos scenārijus, kā varētu beigties “šūpošanās” valdošajā koalīcijā
Izmaiņas valdošajā koalīcijā, kurā pašlaik strādā “Jaunā Vienotība” (JV), Nacionālā apvienība (NA) un “Apvienotais saraksts” (AS), nav gaidāmas strauji un, visticamāk, nenotiks šīs nedēļas laikā, šādu viedokli intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” pauda NA līderis Raivis Dzintars.
Dzintaram subjektīvi partiju piektdienas sarunu laikā neesot radies iespaids, ka premjera Krišjāņa Kariņa (JV) vēlme pārliecināt partnerus par koalīcijas paplašināšanu ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un “Progresīvajiem” būtu “ļoti patiesa”.
Viņaprāt, tagad esot iespējami trīs scenāriji, kā situācija atrisināsies.
Pirmais scenārijs – JV varētu nepildīt solījumus ZZS un “Progresīvajiem”, kas esot doti prezidenta vēlēšanu laikā, otrais iespējamais iznākums – Kariņš demisionētu un tiktu veidota jauna valdība. Savukārt trešais scenārijs – valdības maiņa tiktu atlikta uz kādu tālāku nākotni, līdz tam valdības vadītājam “torpedējot” paša vadītā Ministru kabineta darbu, piemēram, pretnostatot ministrus vienu pret otru vai kā tamlīdzīgi.
NA politiķis domā, ka ticamākie esot pirmais un trešais scenārijs, taču reālās norises pilnībā esot atkarīgas no JV lēmumiem.
Dzintars klāstīja, ka ir virkne politisku un ekonomisku jautājumu, par kuriem esošajiem koalīcijas partneriem ir atšķirīgi viedokļi, tāpēc lēmumi netiek pieņemti. Partiju sarunās Kariņš esot minējis piecus jautājumus, kuru stagnācija viņu neapmierinot, – skolu un slimnīcu tīkla reformas, Stambulas konvencijas ratifikācija, valsts uzņēmumu kotēšanas biržā un atvieglotākas prasības darbaspēka uzņemšanai Latvijā.
NA politiķis tomēr uzskata, ka runām par valdošās koalīcijas paplašināšanu neesot nekāda sakara ar minētajām reformām, bet gan ar solījumiem, kurus JV varētu būt devusi ZZS un “Progresīvajiem” prezidenta vēlēšanās. Viņš domā, ka vairumā uzskaitīto jautājumu ZZS pozīcijas esot līdzīgākas NA, nevis JV.
Dzintars turpināja uzstāt, ka NA esot ideoloģiski nesavienojuma ar “Progresīvajiem”, attiecīgi ar ZZS un “Progresīvajiem” vienā valdībā NA strādāt negrasoties.
Savukārt neilgi pirms partiju piektdienas sarunām nopludināto informāciju par it kā iespējamo nākamās valdības sastāvu Dzintars vērtēja kā zemas ticamības, pieļaujot, ka konkrētās rīcības mērķis varētu būt bijis tikai padraudēt NA un AS, ka tās var palikt ārpus valdības.
Dzintars uzskata, ka NA esot darījusi visu iespējamo esošā Valsts prezidenta Egila Levita atbalstam un pārmest aktivitātes trūkumu, lai panāktu viņa pārvēlēšanu, NA nevarot. Dzintars tā vietā vainoja JV, kas ar alternatīvu kandidātu meklējumiem esot sagrāvusi Levita pārvēlēšanas iespējas.
Kā iepriekš ziņots, valdošajai koalīcijai šūpojoties, premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) ar valdības partneriem sācis sarunas par koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un “Progresīvajiem”. Lai gan Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” neatbalsta valdību, kurā būtu piecas partijas, premjers turpinās sarunas ar opozīcijas partijām. Viņš gan atturas prognozēt, ar ko tās varētu beigties. Un tieši neatbild, vai gaidāma valdības krišana.
Tāpat jau ziņots, ka īsi pirms piektdienas sarunu sākuma žurnālistiem, tostarp arī TV3 Ziņu dienestam, nopludināts iespējamās valdības variants. Neoficiālā informācija par jaunās koalīcijas izveidi liecina, ka valdībā ietilptu “Jaunā Vienotība” (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija “Progresīvie”, proti, partijas, kas atbalstīja Edgara Rinkēviča ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā. Pieļauts, ka jaunās valdības vadītājs varētu būtu līdzšinējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), bet pašreizējais premjers Krišjānis Kariņš (JV) ieņemtu ārlietu ministra amatu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
